Post on 06-Mar-2018
Edukasaun Timor- Leste:
Dalan ba oin
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial1 Dezembru 2003
Akronimu no Abriviasoens
KFTL/CFET Konsolidasaun Fundu ba Timor-Leste
EPL/ECE Edukasaun Primeiru ba Labaraik
PDG/GDP Produtu Domestiku Grosu
RIG/GER Rasio Inskrisaun Grosu
FMI/IMF Fundu Monetario Internasional
MEJKD/MOEYCS Ministerio Edukasaun, Juventude, Kultura no Disportus
PDN/NDP Planu Desemvolvimentu Nasional
RIN/NER Rasio Inskrisaun Netu
RSEP/PSAS Realizasaun Survei Eskola Primario
APP/PTAs Asosiasoens Parentes-Profesores
REP/STR Rasio husi Estudantes ba Profesores
Osan Lokal: US Dolar mak dominante
Tinan Fiskal: 1 de Julho to’o 30 de Junho
Anu Letivu 2000: Outubru to’o Junho
Vise Prezidente : Jemal-ud-din Kassum, EAPVP
Direktur Nasaun : Xian Zhu, EACNF
Menejer Nasaun : Elisabeth Huybens, EACDF
Direktur Sektor : Emmanuel Jimenez, EASHD
Menejer Ko- Servisu : Alfonso de Guzman, EASHD
Kin Bing Wu, HDNED
Agradesimentu
Relatorio ne’e, particularmente, Survei Achievementu Eskola Primario nian ((The
Primary School Acheivement Survey (PSAS), )), hanesan resultadu husi prosesu
kolaborativu ida ke boot hamutuk Ministeriu Edukasaun, Kultura, Juventude no
Disportus, liu husi ni-nian Projetu Fundamental Qualidade Eskola.
Ami hakarak fo obrigadu ba exselentisimu Senhor Armindo Maia, Ministru
Edukasaun, Kultura, Juventude no Disportus, hodi suporta estudu ne’e no fo oreintasaun
(guidance/bimibingan) atu garantia tempu fiksu ba kompletamentu ba estu ne’e. Ami
mos hakarak atu fo obrigadu ba Senhor Antonio Pires, Deputi Direktur Geral nebe
fasilita perparasaun ba kampu de invistigasaun (field trials) ba PSAS no garantu katak
facilidades computadores ministerio nian bele usa hodi hatama PSAS nian dadus
Staff balun husi MECYS (Ministerio Edukasaun, Kultura, Juventude no Disportus/
MEKJD) fo suporta ba estudu PSAS. Ami mos partikularmente hato’o agredesimentu ba
asistensia nebe Senhor RUI da Costa Belo fo, Assistensia Direktur Kurikula nian no
Senhora Delfina Borges, Asistencia Direktur Edukasaun Primaria. Senhor Belo halo
tradusaun inicial husi qistionarius Engles ba Bahasa Indonesia no Senhora Borges ajuda
identifica no clasifika eskolas kona ba perparasaun enkuadramentu (frame) ida kona
ba eskola-estudantes-sampel.
Aspetu operasional husi PSAS nian hetan suporta barak husi FSQP, nebe fo fasidades
transportasaun hudi halo servisu iha kampu de trábalho, no suporta hodi print
instrumentus no komputerizasaun datas. Ami mos particularmente iha tusan senhor
Francisco Osler, Direktur Projetu husi FSQP, no senhora Tracey Morgan, nebe servisu
voluntario ba edukasaun, nebe fo nafatin suporta ba servisu ne’e. Ba sira hotu husi
FSQP nebe fo asistencia, ami hakarak mos hato’o; ami nian sinseira obrigadu.
Ami fo obrigadu barak ba edifisiu Estatistika Ministerio Finansas no planeamnetu,
ba sira nia kolaborasaun iha PSAS. Senhor Manuel Mendonca (Chefe edificio Estatistika
nian) no Senhor Elias dos Santos Ferreira (Manager Kampu nian) nebe fo garantia
kooperasaun maximu no suporta husi edifisu Estatistika ba buat hotu kona ba servisu
kampu no hatama data ba komputador. Edifisui Estatistika hili Enumerador ida ke diak
(ema nebe halo konta/sura) hodi servisu iha kampu de trábalo nebe fo tulun atu forma
no maneja team kampu nian, diriji test ba instrumentus, treinu ba personalia sira, no
halo monitor ba survey lolos (actual). Senhor Ferrerira nian kontribuisaun boot tebes
no liu tan esforsu kolaborativu. Nia inisiativu, atensaun ba buat hotu, atensaun li-liu
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
ba qualidade no nesisidade ba ezekusaun tempu (pelaksanaan waktu) ba survey nian.,
kontribuisan boot ba projetu nian susesu. Ami mos hato’o gratitude ba team survey sira
nebe toma konta halo test matemátika no qistionarius. Ba sira hirak ne’e hotu ami fo
sinseiru obrigadu.
Ba dala ikus ami hakarak fo abrigadu ba Senhor Aderitu Punef, ida nebe
especialmente nomeia hodi fo tulun iha estudu ba PSAS nian ne’e. Senhor Punef fo
asistencia ke valor teb-tebes (bantuan yang tak ternilai) ba orientasaun hot-hotu husi
estudu ne’e, partukularmente hanesan tradutor iha workshops ba treinamentu,
perparasaun no tradusaun qistionarius, no hatama data (data entry).
Ba sira seluk hotu nebe la temi, sira nebe fo contribuisaun pa PSAS, Ami fo ami
nian sinseiru obrigadu,. Ba dala ikus liu ami hato’o obrigadu ba estudantes, profesores
no ema sira seluk nebe participa iha PSAS ne’e. Sira nian asistensia no dadus nebe sira fo
sei usa atu hari sistema edukasaun ida ke diak liu ba Timor-Leste.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
Konteudu
Page
Istoria kona ba Desemvolvimentu Edukasaun 1
Destroisaun no Hetan hikas Sistema Edukasaun 2
Dezafius Edukasaun iha Medio Praju 3
Hadia asesu no koverage 4
Garantia labarik kompletu eskola ho osan eskola rezonavel 6
Hadia realizasaun estudante nia 8
Sustensaun fianansas ba edukasaun 14
Hametin kapasidade ba jestaun sektoral 16
Dalan ba oin 17
Asesu no koverage, garantia completamente osan eskola ida rezonavel 17
Hadia realizasaun 17
Hari sistema finanseiru ida sustentavel 18
Hametin Kapasidade Jestaun 18
Tabelas
Tabela 1 : Numeru Repetisaun, Promusaun no Dropout husi Klase no Generu (%), 2001 7
Tabela 2 : Distribuisaun inskrisaun husi tinan no klase (pursentangen), 2001 7
Tabela 3 : Lingua ba Instrusaun husi Quintile, 2001 12
Tabela 4 : Finanseiru ba Sector Edukasaun 2000/1 – 2005/6 14
Tabela 5 : Enkuadramentu gastu ba medio praju, KFTL 15
Figuras
Figure 1 : Trendes Inskrisaun, 1976/77 – 2001/02 1
Figure 2 : Atendencia Eskola ho Quintile Rendementu no Tinan 2
Figure 3 : Inskrisaun ho Generu Quintile, 1999 no 2001 3
Figure 4a : Razoens la ba tuir Inskrisaun, Tinan 5-6, 2001 5
Figure 4b : Razoens la ba tuir Inskrisaun, Tinan 7-12, 2001 5
Figure 4c : Razoens la ba tuir Inskrisaun, Tinan 13-15, 2001 6
Figure 5a : Tes Eskor Matemátika husi Klase no husi Generu 8
Figure 5b : Pursentu Los husi Tipe Eskola no Klase 9
Figure 5c : Eskor tes husi primeira lingua husi klase 9
Figure 5d : Eskor tes husi Distritu no husi Klase 10
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
Appendix 19
Sumario Dezafius no Strategia 19
Annexus
Annexu 1 : Avaria pursentangen los iha tes Matemática husi Estudantes Klase 3 no 4 23
Annexu 2 : Karakteristiku Estudantes nia husi Tipe Eskola, 2003 24
Annexu 3 : Karakteristiku Profesores nian husi Tipe Eskola, 2003 27
Annexu 4 : Karekteristiku Eskola nian husi Tipe Eskola, 2003 30
Annexu 5 : Karakteristiku Edificio Distritu nian, 2003-11-20 32
Annexu 6 : Partisipasaun Parental no Kbiit foti desizaun ba Eskola, 2003 35
Annexu 7 : Efeitu Nivel hasoru Estudante no Karakteristiku Eskola husi resultadu, 2003 37
Annexu 8 : Probabilidade estimasaun relasionadu ho 50 pursentu los ou boot, 2003 38
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
1
Timor–Leste, nebe hetan hikas nia independencia iha 20 Maio 2002, iha ema
hamutuk 828,000 mak hela ba, nebe koalia 33 lia indigenous (puru). Timor leste
iha rai ekonomia agraria no nia GDP (produto domestico grossu) mais ao menus
$480 cada ema (kapita). Timor leste iha vantangen ida ou sorte ida entre nasoens hirak
nebe ho rendementu-ki’ik liu la hetan–reservasaun olio ho gas- ke bele usa hodi financia
ba desemvolvimento. Maibe, ida nee presisa tinan barak atu realisa. kestaun importante
mak nee: Nesisidades saida mak bele halo iha tinan tolu ou lima tuir mai hodi hari
fundasaun diak ba desemvolvimento ba nasaun ida nee? kestaun ida ke ita labele nega
mak ne’e, educasaun sai hanesan parte ida importante hodi hatan ba kestaon nee. Nia
prepara fundasaun ida ba discursu democratica liu husi alfabetizasaun (literacy/ema
nebe hatene hakerek no le), nia fo tulun atu hasae productivitas, no nia prepara kbiit ou
kapasidade (skills) no abilidade hodi aumenta forsa ba servisu formal ida. Educasaun sai
fundamental teb-tebes ba desemvolvimento ba nasaun, katak buat importante hitu husi
buat sanulu nebe timor oan sira alista tiha ona sai hanesan top ba prioridade nasional.,
no plano ba desenvolvimento nomos alocasaun osan sai hanesan reflesaun ba funsaun
central. Reportagen badak ida nee hare hikas ba prestizu iha tempo trasisaun no fo
valor ba opsaun medio praju (Jangka Menengah) hodi hasae coverage, aumenta qualidade,
garantia finansas ba sustensaun educasun no hametin sector ba jestaun (menagemento).
Investe ba educasaun iha periode
ba pre-independencia insufisiente hela
no nia resultado, mak oras nee ema
nebe lahatene le no hakarek as teb-
tebes, liu 40 prosentu husi populasaun
adultus lahatene hakerek no le,
incluindo metade husi feto, no mais ou
menus un terso hosi feto adultus. Iha
tempo ocupasaun Indonesia, manage-
rial, administrativo, professional, no
posisaun teknicos mesak ema Indonesia
mak okupa (ense) hotu. Iha sector
edukasun nian, 20 pursento husi
profesores sira iha escola primario no
80 purcentu iha escola secundario laos
timor oan.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE:DALAN BA OIN
Figura 1: Trende Inskrisaun nian, 1976/77 – 2001/02
Istoria desemvolvimentoba educasaun
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
Destroisaun no hetan hikassistema educasaun
2
Figura 2: Atendencia eskola ho rendementu Quintile Iha tinan 1976 no 1999,
Educasaun primario aumenta (moris
tan), mas escola sekundario junior no
escola sekundario senior aumenta
neneik-neneik (figura 1) resultado ba
ne’e mak, geresaun foinsae sira hetan
nivel ba educasaun as liu fali gerasaun
katuas sira. Iha tinan 2001, 57 prosentu
hosi populasaun adultus hetan scola
ituan, ou la escola, 23 procentu hetan
educasaun promario deit, 18 procentu
escola sekundario, no 1.4 procentu
hetan educasaun boot. Distancia (gap)
jerasaun kona ba hetan edukasaun en-
tre sira nebe tinan 30 ba kraik no sira
hirak tinan 30 baleten hanesan evidente
iha figura 2. Figura nebe ke hanesan
hatudu mos katak ema nebe kiak liu Quintiles rua katak sira nebe ituan liu ba atende
scola, no sira nee grupu ida ke diak liu, numeru inskrisaun husi sira la to’o100 prosentu.
Nee sai hanesan dificuldade no dezafiu particular atu cria (forma) recursu umano.
Referendu ba independencia husi Indonesia liu tiha, mais ou menus 90 purcentu
husi escola hirak mak estraga (aat) no mais ou menus entre escola hat husi lima mak
destroi no profesores hirak nebe laos timor oan fila hikas ba sira nin rai, sistema educasaun
estraga ho lalais.
Nasaun hahu campaina rapido ida hari-hikas lakleur Nasoens Unidas nia forca
manutensaun ba pas to’o, no administrasaun transitorio hari. Ho tulun mai husi educador
dedicadu Timoroan barak ho tecknikal no suporta finanseiru husi comunidade
internasional, hodi tinan rua badak nia laran, rehabilatasaun ba escolas, selu profesores
foun, no sistema edukasaun hala’o hikas fali. Aluga (selu) profesores sira iha tinan ida
nia laran ( 4000 ba leten to’o fulan Augustu 2000) no sistema edukasaun hala’o husi
tinan foun ba eskola nian hahu komesa fulan Outubro 2000, kondisoens eskolas hirak lai
sai hanesan obstaklus atu komesa tinan foun eskola nian.
Inscrisaun aumenta ho rapido, no barak, husi inskrisoens foun hirak nee mesak
feto, labarik kiak no labarik rural oan sira, rame-rame ho optimismo no osan escola
temporariomente halakon (figura 3).
1 To encourage speedy reenrolment when the schools reopened, fees were cancelled for all returning students. Since that time there has been a reintroduc-
tion of fees. There is as yet no clear policy on this nor regulation of imposition or exemption. The impact of the reintroduced fees should be monitored.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
3
Atu fo coragen rapido ba
reinskrisaun wainhira escola hirak loke
hikas, osan escola cancela ba alunus
hotu ke fila hikas ona. Iha tempo nee
comesa ona re-introdusaun kona ba
osan escola. To oras nee sidauk iha
papel pulitiku (policy) ida ke claro kona
ba nee no sei dauk iha regulamento ba
imposisaun ou exepsaun. Impacto husi
reintrodusaun osan escola nian tenke
halo monitorio.
Iha edukasaun primaria, rasio
grosu inskrisaun (GER) aumenta husi 89
pursentu antes transisaun ba 110
pursentu ba tinan 2001, no rasio ba net
inskrisaun (NER) husi 51 ba 70 pursentu.
Ne’e prestiso ida ke significante, fo skala
destroisaun no periode trasisaun badak.
Progresu tuir mai halo entre
tinan 2001 no 2003. Ne’e evidensia ida
kona ba aumenta numero profesores
ba escola primario husi 2,992 ba 4, 080,
no rasio ida kona ba coresponde tun
husi alunus-profesores husi 67 ba 45;
iha nivel secundario junior, numero
alunus aumenta husi 29,586 ba 38,180,
numeru ba profesores sira aumenta
husi 884 ba 1,103.
Planu Desmvolvimentu Nasional
(NDP), formuladu (dirumuskan) baseia
ba konsultasaun nasional, iha mediu
praju ida ho tinan-tolu tau focus ba
enkuadramentu (framework) planea-
mentu fiscal no planeamentu ba
desmvolvimentu ida ba tinan lima nia
laran, husi 1 Julho 2002 to’o 30 Junho
2007. Hetene (recognizing) katak perstizu edukasaun ne’e ki’ik, ne’e tamba nivel
investimentu publiku dala uluk ba edukasaun mos kiik no insifisiencia (la efisiensia),
NDP halo edukasaun sai hanesan aliserse (landasan) ida atu hamenus ou halo kman kiak
no hari nasaun.
NDP iha hanoin ( hare ba oin) katak to’o’ 2020, ema Timor-leste nia oan sira sei
sai edukadu, hetan saudi diak(sehat), sai productivu boot, fiar an, hasa’e valores
nasionalismu, la halo diskriminasaun no egualidade (equity) iha kontestu global ida nia
Figura 3: Inskrisaun ho Quintile no Gender, 1999 no 2001
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
4
laran. Objetivus mak: atu halo diak status edukasaun ba ema Timor-Leste nian; atu
contribuí hadia economía, social no cultural moris diak ba individuals, familias no
comunidades tomak iha Timor-Leste; no atu promove egualidade generu no garantia
puder ba feto Timor-Leste.The eight key programs are to: (1) expand education access
and improve internal efficiency; (2) to improve the quality of education; (3) to build
internal management capacity and improve service delivery; (4) to promote non-formal
education and adult literacy; (5) to promote Timor-Leste culture and arts; (6) to pro-
mote physical education and school sports; (7) to promote youth welfare; and (8) to
develop tertiary education.
Esensia husi programas walu (8) mak: (1) atu haluan asesu ba educasaun no halo
diak efisiensi husi laran ( internal efficiency); (2) atu halo diak qualidade ba educasaun;
(3) atu hari’i capaisdade jestaun (manegementu) internal no halo diak servisu ke halo
(delivery/pelayanan yang diberikan); (4) atu promove edukasaun non- formal
noalfabetisasaun (literacy) ba adultus sira; (5) atu promove artes no cultura Timor-
Leste nian; (6) atu promove edukasaun fizika no disportu eskola nian, (7) atu promove
isin diak ba foinsae (juventudi) sira; no (8) atu desemvolve edukasaun tertiario.
Atu realiza NDP nia visaun ne’e, numeru husi dezafiu balun sei persiza atu inderesu
ba (tau matan ba) iha tinan tolu to’o tinan lima tuir mai: buat hirak ne’e inclui: (i) hadia
asesu no sustentaveis (coverage) (pencapain); (ii) garantia katak labarik sira completo
sira nia scola ho osan escola ida ke ho rasaun diak (ho osan eskola ida ke rezonabel). (iii)
aumenta prestiso alunus sira nian, pertikularmente le alfabetizasaun no numerasun (iv)
sustensaun financas ba educasaun; no (v) hametin capasidade ba jestaun sektoral.
Maske impresaun ba progreso halo kona ba haluan inscrisaun, asesu ba escola
primario sei sai hanesan problema (isu) ida. Labarik hamutuk 67,000 entre tinan 6 no
tinan 11 la ba escola, barak liu husi sira hirak ne’e tinan entre 6 no 7. Problema ke
serius no barak liu iha areas rural: metade la conta populasaun escola nian hela iha
Centru Rurais no 20 prosentu hela iha rural parte leste nian (parte loron sa’e). Populasaun
labarik nebe mak clasifika la conta escola hanesan deit, fahe ba mane ho feto. Iha nivel
sekundario junior, GER tun ba 51 pursento no NER tun ba 25 pursento. Iha nivel sekundario
senior GER contunua tun ba 28 pursento no NER tun ba 17 pursento. Labarik barak mak
tama escola tarde no hasoru obstaklu (resiku) atu drop out (hasai husi escola) sedu.
Rasaun laba atende escola (la mai escola) ne’e importante atu considera hodi
desenvolve strategia ke susesu hodi atinji objetivo ba educasaun. Figuras 4a, 4b, no 4c
hatudu katak labarik sira la ba escola diferente iha tinan ho rasaun. Labarik hirak tinan
Challenges to Educationin the Medium Term
Hadia Asesu no coverage (pencakupan)
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
5
2 Malaria sai hanesan problema ida no profesores barak hetan tuberkulosus aktivu, tes kaben ba mestres nain 400 liu iha fulan Agustu 2000, hetan katak
profesores hamutuk nain 4 to’o 5 maka positivu hetan tuberkulosu. Barak mak laiha lensa corektivu ( oklu lensa ba matan) tamba sira nian oklu rahun
ou at iha tinan 1999 liu ba no sira la bele (la mampu) / ou hela fatin dok difícil ba sira atu hetan hikas oklu foun.
Figura 4a: Rasoens la tuir inskrisoens, Tinan 5-6, 2001
Figura 4b: Rasoens la tuir inskrisaun, Tinan 7-12,2001
5-6 hamutuk, 70 pursentu considera katak sira nia tinan laos tinan ba escola nian. Labarik
hirak tinan 7-12, hamutuk 22 pursentu considera katak sira nian tinan laos tinan ba
escola nian. Ba grupu hirak tinan hanesan, hamutuk 32 pursentu husi sira ke kiak liu no
26 pursentu husi riku oan sira la iha interese atu ba escola.
Husi parte procura (demand/permintaan), sira hirak laiha enterese temi hanesan
rasaun maioria hodi la atende escola, particularmente ba gropu tinan bot sira. Fo
pursentangen kiik liu husi salario servisu nian ba iha economia, ne’e dificuldade ba
parentes barak atu hare sira nia oan nia educasaun relasionadu ba kresementu
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
6
rendementu (growth income/
pertumbuhan pendapatan) ba futuru.
Fracu husi pedidu/oferta (permintaan))
ba escola tenke resolve ba bainhira
economia comesa funsiona ho diak no
hamosu insentivo ke forca hodi bele
hetan educasaun. Husi parte oferta
(suply), distancia entre uma ho escola
sai hanesan factor importante temi
hanesan non-inscrisaun (non-enroll-
ment). Maioria alunus lao deit ba escola.
hola tempo 30 minutus atu bele to’o iha
escola. Maibe, alunus barak, ke la’o oras
ida nia laran. Parte seluk husi oferta
(suply) relasiana ho factores nebe afeta
ba prokura (demand/permintaa) ba
educasaun: fizikalmente condisaun
eskola nian kiak (ladiak), limitasaun ba
material atu aprende/estuda, lingua sai hanesan parede, qualidade kona ba instrusaun,
profesores la mai hanorin (falta) no relevancia kona ba kurricula.
Prepara coverage universal ba labarik hotu importante, maibe garantia katak sira
completo escola siclu primario no hetan kbiit (skills) ba alfabetizasaun (hate le no
hakerak) no numerasaun (hatene sura) basiku dalaruma importante liu. Oras ne’e,
hamutuk 20 no 25 pursentu studante repete, no hamutuk 10 pursentu drop out ( sai husi
eskola) kada nivel clase iha edukasaun primario no edukasaun sekundario junior.
Edukasaun sekundario senior ladun drop out ( ladun sai) no numeru ba repetesaun
aparte tamba studantes hirak mak sobrevive ba nivel ne’e iha tendencia atu continua
no sira hirak ne’e mai husi familia riku sira nia oan nebe bele selu sira hodi mantein sira
nia escola. Feto iha repetisaun ladun no numeru drop out (sai husi escola) no numeru ba
promusaun a’as (boot) (Tabela 1).
Se nivel internal efisiensia sei nune’e nafatin (persist), ne’e dala ruma 47 pursentu
deit hosi sira hirak tama iha primeira clase (Grade 1) mak sei completo Sexta clase (six
grade), 53 pursentu sei drop out (seisai husi escola). Mais ou menus, sira hirak drop out sei
completu quearta clase (four grade) husi sira nia escola wainhira halo repetesaun.
Criticalmente, nivel skills hetan husi labarik hirak ne’e kiik teb-tebes, ne’e hanesan sira
la ho loron naruk iha escola hodi bele aprende literasaun no alfabetizasaun basiku. Wainhira
repetesaun no drop out boot, labarik ituan deit mak hetan kbiit (skills) nebe mak persisa
no sai trabalhador productivo, particularmente iha sector formal (tabela 2).
Figura 4c: Rasun la tuir inskrisaun, Tinan 13-15, 2001
Garantia labarik completu escola horasaun osan escola ida ke rezonavel.
Source: TLSS 2001.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
7
Tabela 1: Repetesaun, Promusaun no numeru ba dropout husi klase no generu niain (%), 2001
Klase primario K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6
Feto
Repetente 20 24 25 25 25 23
Promusaun 70 68 66 67 66 68
Sai escola (dropout) 11 9 9 9 10 9
Mane
Repetente 20 23 24 24 23 20
Promusaun 70 69 68 68 69 72
Dropout (sai husi escola) 10 8 8 8 9 8
Clase sekundario K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12
Mane
Repetente 23 25 24 9 10 11
Promusaun 71 68 69 87 86 87
Dropout (sai husi escola) 6 6 7 3 4 2
Feto
Repetente 21 23 24 9 8 8
Promusaun 75 70 70 89 90 90
Dropout (sai husi escola) 5 7 6 2 3 2
Source: School Mapping 2001.
Tabela 2: Distribuisaun ba Inskrisaun kona ba tinan ho Klase (%), 2001.Tinan Pre-primario Klase 1 Klase 2 Klase 3 Klase 4 Klase 5 Klase 6 Klase 7 Klase 8 Klase 9 Klase 10 Klase 11 Klase 12
3 10.1 0.14 26.7 0.35 34.7 2.2 0.2 0.16 24.4 31.1 2.3 0.27 3.7 29.1 16.8 1.5 0.2 0.18 0.4 17.8 26.1 11.3 1.1 0.19 O 9.1 20.8 20.7 9.3 1.1 0.110 O 5.2 14.0 23.1 19.9 8.6 0.911 O 2.4 8.2 16.3 21.0 16.7 6.3 0.4 0.112 O 1.4 5.6 12.1 20.2 22.2 14.6 6.0 0.8 0.113 O 0.7 2.8 7.2 13.8 20.3 20.4 12.3 5.9 1.0 0.114 O 0.4 1.6 3.4 8.6 15.9 21.6 19.2 13.1 4.9 1.6 0.9 0.115 O 0.3 1.0 1.8 4.2 8.9 17.9 22.6 20.9 13.5 9.4 4.2 0.616 O 0.1 0.5 1.3 2.2 4.5 12.7 18.0 24.5 23.3 20.9 9.5 5.517 O 0.2 0.7 0.4 1.2 3.6 13.4 19.4 26.2 27.2 26.1 12.318 O 0.4 0.2 0.4 1.2 6.0 10.9 18.7 24.4 32.3 36.719 O 0.2 0.1 0.1 0.7 2.2 4.5 12.3 16.5 27.0 44.920 O 0.4 0.8 3.0 6.4 15.1 34.821 O 0.1 0.4 1.4 2.4 6.6 21.922 O 0.1 0.1 0.2 0.4 2.1 9.123 O 0.1 0.1 0.6 5.024 O 0.1 0.3 2.925 O 0.1 0.1 0.1 2.1Total% 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100 100
No. ofStudantes 2,484 69,772 33,593 24,129 18,706 15,606 14,944 10,743 7,968 6,958 5,535 3,580 2,101
Source: School Mapping 2001.Note: katak numeru hirak iha box metak indica pursentagen alunus nebe komesa tama escola ho tinan 6, ne’e tinan normal ba escola nian hanesan mostnasaun barak seluk. Box boot ho kores naroman indika siri hirak ofisialmente tama eskola ho tinan hitu.
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
8
Repetisaun boot no drop out mos caro teb-tebes. Estimasaun osan/cost (biaya)
cada studante oras ne’e da-daun ba alunus tinan 6 iha edukasaun primario hamutuk $
300, maibe osan lolos (actual) ba alunus completor husi escola primario $600, deve ba
adisional cost mosu wainhira studantes repete clase.
Numeru ba repetisaun no drop out boot iha relasaun besik entre kualidad at no
estudante nia realizasaun (achievement) ki’ik (tun). Survei Achiementu Escola Primario
(PSAS 2003) husi Ministerio Edukasaun, Cultura no Disportu Juventudi (MECYS) komfirma
resultadu ne’e. PSAS avalia sample ida kompostu husi estudantes 3,478 iha 3 klase no 4
klase iha eskolas 95 usa tes anesan iha matemática. Qistoens testu ho Portuguese .
Acompanhamentu qistinarios fo (aplica) ba eskolas, profesores no estudantes sira iha
sample nia laran atu halibur informasain kona ba sira nian hahalaok (karakteristiku) atu
avalia determinantes husi realizasaun (achievement). Temuan ( finding ) ne’e prepara
evidencia ba nesisidades ba educador sira atu fo atensaun liu ba maneiras nebe atu halo
diak kualidades.
Test halo ho Portuguese tamba
portuguese hanesan lingua ofisial ba
instrusaun. Terseira no quarta clase sira
nebe iha tinan eskola 2002/2003 tuir los
hanorin ho Portuguese wainhira sira
komesa hahu eskola iha tinan 2000.
qistoens kona ba test halo baseia ba buat
nebe ofisiais husi Ministerio Edukasaun
Cultura Juventude i Disportus konsidera
hanesan estandar ke apropriadu ba
terseira klase. Quistoens kompostu
misturadu problemas artimetika no
problemas versus (word) Exersisio
hamusu desafiu kona ba fo instrusaun iha
ligua ida nebe maioria profesores no
alunis sira la toman (la familiar).
Hadiah realizasaun (achievement)ba estudante
3 The tests were conducted in Portuguese because it is the official language of instruction. Third and fourth graders in the 2002/03 school years were
supposed to have been taught in Portuguese ever since they started school in 2000. The questions were set according to what MECYS officials consid-
ered to be the appropriate standard for Grade 3. The questions contained a mixture of arithmetic problems and word problems. The exercise thus
revealed the challenges of providing instruction in a language that is not familiar to the vast majority of the teachers and the students.
4 However, due to the differences in the characteristics of these two cohorts mentioned above, and also due to high dropout rate between Grades 3 and
4, it is impossible to separate what might be attributable to differences in the cohorts, what might be due to selection, and what might be due to the effect
of a smaller student-teacher ratio in Grade 4.
Figura 5a: Skore tes Matematika husi klase no Gender
Source: PSAS 2003.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
9
Diferencia entre klase (grades).
Figura 5ª hatudu katak rata-rata(on av-
erage), skor husi 3 klase 28 pursentu los
(coretu). Skor ba 4 klase ho rata-rata 37
pursentu coretu (los). Diferencia entre
skor ne’e interesante tamba boot liu
uituan deit ba diferencia iha realizasaun
(achievement) entre klase rua ne’e
hanesan mos iha nasaun seluk.
Diferenca Jeneru (Gende)r. Figura
5ª mos hatudu katak feto sira nia skor
ki’ik liu mane, no aumenta ituan deit
entre klase 3 no 4.
Difereses Urban/Rural no
Publiku/Privadu. Sample stratifika
(fahe) ba tipe husi eskola nen (6) urban
publik, urban privadu, rural publik, ru-
ral pribadu, remote publik no remote
privadu. Differences rata-rata skor iha
klase 3 entre eskolas urban no rural en-
tre eskolas publiku no privadu ki’ik
maibe aumenta iha klase 4 ( figura 5b).
Maibe, tamba diferenses
karakteristiku husi grupu rua nebe temi
iha leten ne’e, no mos tamba numeru
dropout boot entre klase 3 no klase 4,
ne’e imposible atu separa (fahe) saida
mak halo diferensa entre grupu rua ne’e,
ou dala ruma tamba selesaun, no
dalaruma tamba efeitu husi rasio husi
estudantes–profesores iha 4 klase.
Diferense entre grupu ba lingua
(lia). Studantes hirak nebe mak sira nian
primeira lingua (bahasa ibu) lahanesan
ou diferenca, diferente mos iha scor.
Figura 5c hatudu katak Midiki ho kairui gropus ke hetan scor a’as teb-tebes. Sulpresa,
tamba studantes balun izizi katak sira nian premeira lingua mak Portuguese e hetan
score rata-rata ki’ik liu husi sira hirak nebe koalia Tetum. Exame subsequente
(selanjutnya) hatudu katak estudantes hirak ne’e tradisionalmente la koalia Portuguese
no mai husi familias kiak.
Diferecias entre distritu. Figura 5d hatudu deferensa kona ba testu scor entre
distritus. Distritu hot-hotu maioria hetan score boot iha clase 4 liu fali klase 3, exeptu
Figure 5b: Pursentu Los husi tipe eskola no husiklase
Figure 5c: Eskor tes kona ba primeira lingua no Klase
Source: PSAS 2003.
Source: PSAS 2003.
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
10
(uniku/kecuali) Ermera. Baucau ho
Lautem halo scor diak liu iha klase 4 liu
distritu sira seluk. Oecusi hetan score
rata-rata ke ki’ik teb-tebes husi clase rua
ne’e. (3 no 4)
Factores saida deit mak contribui
ba estudante ho realizasaun
(schievement) ki’ik no repetisaun ho
numeru dropout boot? Hare hikas husi
resultadu nebe hetan husi Survei
avaliamentu Poverti 2001 no PSAS 2003,
no husi intervista ho profesores no
estudantes sira, factores anesan mak
limitasaun ba livrus textu no material ba
hanorin ho aprende nian, oras ba
instrusaun ituan deit ou badak,
perparasaun profesores la suficiente,
difikuldade kona lingua, infrastrutura nia fisikal ladiak, no absentisimu (falta lamai
eskola) entre profesores ho estudantes boot. Discusaun ba kada probleme hirak ne’e
mak tuir mai ne’e”
● Livros testu no materials ba aprende. Barak liu metade husi alunus mak laiha
livros. Nia resultado mak, atividades kona ba aprende no hanorin barak liu
hola forma husi mestre hakerek sira nia notas iha quadru no alunus kopia ba
iha sira nia kadernos de exercicio. Ne’e konsumi tempo barak no ne’e prevene
mestre sira atu utiliza metodu nebe mak eficiente no efektivo hodi hanorin.
Tamba limitasaun husi material le nian ne’e halu profesores sira imposible
atu fo trablaho decasa.
● Oras ba instrusaun. Oficialmente schola prepara oras lima ba instrusaun kada
loron ida ba loron 180 ba tinan ida. Kada sesaun ba klase 1 to’o klase 3 sei
hotu metade husi oras nebe perpara ona, no ba klase boot (upper grade) 40
munitus. Praticamente, escola balun fahe oras lima ne’e ba oras rua troka
malu.- Oras rua (8-10 dadersan) ba primeira no terseira klase, no oras tolu
(10 dadersan- 1 loronkraik ba Quarta no Sexta clase, Ne’e katak labarik sira
simu instrusaun ho oras ituam do que izize atu atinji objetivo curricular.
● Preparasaun Mestre sira nian. Husi 3,000 profesores nebe recruta liu husi
exame iha tinan 2000 liu ba, barak maka iha qualfikasaun misturadu, susesu
iha tinan tolu nia laran, kandidatus hirak nebe mak selesionadu kurang husi
Figure 5d: Eskor tes ba Distritu no ba Klase
Source: PSAS 2003.
5 About 100 had the “required” qualifications. The teachers were examined in mathematics, science, and social science, using questions taken from
frequently used Grade 6 textbooks. The older teachers who had taught only in Grade 3 or Grade 4 for many years seemed to have forgotten Grade 6
mathematics and science, unlike the younger high school graduates against whom they were competing. All teachers employed had the equivalent of
senior high school qualifications, although older Grade 4 primary graduates from Portuguese times were also employed. These teachers are now em-
ployed at all levels to teach Portuguese, with quite a few studying for the bachillerato to upgrade their qualifications.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
11
10 pursentu. Profesores persiza treinu (penataran/upgrading) iha area con-
tent (nebe sei musu ho kurikula primario foun), no mos iha pedagozia ke
apropriadu (cocok) ba kada area ba materia no kondisoes sala ba aula Timor
nian ke klot ho numeru alunus ke barak iha sala ida nia laran iha tinan crucial
ba dala uluk. Iha ano letivu 2003/04, 65 pursentu profesores husi eskola
primario hetan ona trinu ruma ko ba edukasaun. Mais ou menus profesores
100 iha qualifikasaun nebe keiha require ne’e. Profeores hirak ne’e hetan
test matemática, sencia, no sensia social, usa provas (pertanyaan) ke
frequentemente usa ihalivru textu sexta klase (kelas 6 nian. Profesores
tuan sira nebe mak hanorin deit terseira klase (kelas 3) ou quarta klase
(kelas 4)iha tinan barak nia laran sira hare anexan haluah tiha ona materia
matemática ba sexta klase nianno sensia, au kontrario (sebaliknya) labaraik
foinsae sira nebe mak foin akaba sira nian estudukompete kontra
sira(profesores tuan sira). Profesores hotu neeb recruta (employed) iha
equivalencia kualifikasaun SMA (SLTA) Maske acaba quarta klase antigu sira
hsu Portuguese nia tempumos rekruta hotu. Profesores hirak ne’e agora ne’e
da-daun honorin iha nivel klase hot-hotu. Atu hanorin Portuguese,maske
balun studa bachilleradu( diploma) atu hasa’e sira nian qualifikasaun.
● Lingua ba Instrusaua. Constituisaun hatudu (designa) tiha ona Portuguese ho
Tetum sai lingua official no linigua Indonesia ho Engles sai hanesan lingua ba
trabalho (servisu). Governo liu husi Ministerio Edukasaun Kultura Juventude
no Disportus (MECYS) mandatu ona katak lingua Portuguesa sai hanesan lin-
gua ba instrusaun. Implementasaun kona ba papel politika (kebijakan) ida
ne’e, hahu ho clase 1 no 2 iha tinan 2000 no progresivamente muda cada
tinan-tinan iha clase ida. Livros protuguese sei gradualmente troka livros
hirak Indonesia nian, maibe, suplay mak ituan liu, no praticamente profesores
barak sei depende ba Tetum hodi esplika lisoens ba labark sira.
● Implementa papel politika (kebijakan) ba lingua foun hasoru desafiu husi
rasoens balun. (i). Iha parte hot-hotu uniku profesores hirak nebe acaba
educasaun secundario antes 1975 sira mak koalia Portuguese. Sira seluk,
kompostu husi maioria profesores ke nebe hetan educasaun formal iha tempo
Indonesia. Governo organiza treinamentu kursus hodi aprende lingua Portu-
guese ho oras uituan kada semana, maibe ne’e lato’o ba prfesores sira atu
hetan lingua foun ba nivel profesiency nivel sufisiente atu usa lingua ne’e
hanesan medio ba instrusaun, pur exemplo, atu coalia efectivamente ho
alunus, fo sencia no skils, no observa evaluasaun resultado ba materias hotu
escola nian. (ii) studantes sira aprende husi profesores hirak nebe mak sira
rasik la iha proficiency iha portuguese kuran liu ba sira atu compriende diak
lingua ne’e. Se waihira lingua governa prosesu kona ba hanoin( ideas) no
cognitivo, se karik kuran ou laiha profesiency lingua ba instrusaun ne’e sei
impede atu domina ou compriende concepto, no ne bele diminui ou halo at
performasaun. (iii). Ba alunus barak, mak Portuguese ba sira sai hanesa terseiro
ou quartu lingua. Labarik nebe mak sira nia primeiro lingua laos Tetum, presisa
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
12
atu aprende uluk lingua ne’e. (maske Tetum sai hanesan lingu primeiro ba 16
pursentu deit husi populasaun, lingua ne’e sai hanesan lingua franca ba ema
barak mak no ne’e la dificil atu hatene.) Ne’e katak labarik sei aprende sira
nian premeira lingua iha uma, tuir mai Tetum se ne’e laos sira nain premeira
lingua ( bahasa ibu), tuir mai Protuguese, Studantes nebe comesa sira nian
scola antes 1998 mos aprende lingua Indonesia. (iv) Suplay ba material hodi
aprende lingua nia ituan liu. Wainhira aprende lingua la acompaina ho livro ,
ne’e dificil atu desemvolve literacy ba qualker lingua. (v) Oras ne’e daun-
daun, Tetum mak usa liu iha escola nebe alunus hirak nebe kiak liu ba atende,
no Lingua Indonesia no Portuguese usa liu iha escola nebe labarik ema riko
nia oan sira mak ba atende. Introdusaun lingua foun ba instrusaun iha escola
sai hanesan desafiu ida iha areas hiran kiak do que areas hirak nebe riko sira
hela ba. (tabela 3)
● Infrastrutura nia fisik. Maske 80 pursentu liu mak sala eskola hirak destroi no
bele usa hikas iha fulan 18 nia laran depois de disturbasaun (kerusuhan) no
sunu hiha 1999 nia laran, kondisaun husi eskola barak mak sei ladiak. Sala de
aula barak mak laiha janela tamba ne’e iha tempu udan anin hu udan ben
tama ba iha sala laran. Barak laiha eletrisidade , ituan deit mak iha. Eskola
barak mak laiha be mos ou toilet, nebe indireitamente efeita kondisaun
saniamentu eskola nian. Falte de toilet afeita liu ba labaik feto sira no dala
ruma sai anesan halangan ba sira nian prezensa (atendensia), Mais ou menus
20 pursentu husi estudantes mak iha mesa ho banku eskola nian.
● Absentismu (falta la mai tama) Profesores no Estudantes. Absentisimo (falta)
profesores nian boot anesan mos estudantes sira nian. Absentisimu estudantes
nian saibe-beik anesan sinal ou awal husi dropout(sai husi eskola). Tuir Survei
avaliasaun Poverty (Poversty Assessment Survey/PSA), entre estudantes sira
hira fal antes survey ne hala’o moras recorda (tercatat sebagai) anesan rasaun
hodi lamai tama eskola, Tuir 22 pursentu estudantes husi quintile kiak liu nia
oan no, sulpresamente (menherankan), 46 pursentu estudantes husi quintile
riku oan sira.Resultadu hetan husi survey ne’e mos hetan apoio
(membenarkan)husi PSAS 2003 (hare iha enexu 2 no 3).
Hahalok (karakteristiku) husi performasio sira ke boot ( sira nebe eskor ba 50
pursentu ou liu coretu/los) fo sugestaun policy tuir mai, dala ruma efectivu hodi aburras
achievementu ( anexu 8):
Tabela 3: Lingua Instrusaun ho Quintule, 2001 (Lanugage of Instruction by Quintile, 2001)
Kiak liu Quintile 2 Quintile 3 Quintile 4 Riku liu Total
Tetum 52 54 42 47 37 47
Bahasa Indonesia 44 42 48 43 53 46
Portuguese 4 5 10 10 10 8
Total 100 100 100 100 100 100
Source: TLSS, 2001.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
13
● Atendente pre-escola aumenta score probabilidade 50 pursentu ba leten coretu
iha testo.
● Mai be, entre estudantes sira nebe atende pre-escola, sira hirak nebe ni
average(nilai rata-rata) (falta la mai) sira nian falta ho skor boot no sira nian
test score ki’ik.
● Alunus Quarta clase sira iha score probabilidade 50 pursentu coreto(los) ou
liu sira hirak terseira clase.
● Escola nebe mak iha numeru ba dropout ituan dala ruma iha score ba average
(rata-rata) boot.
● Labarik nebe repete clase hetan score ki’ik liu alunus hirak la repete clase.
● Varialble hodi controla relevancia ba studantes sira nian background, compara
ba sira nebe koalia mistura Portuguese ho Tetum iha sala laran, studantes
nebe sira nian lingua ba instrusaun Tetum los deit (puru) iha probabilidade
atu sai performer ida ke a’as to’o 9 pursentu, nebe equivalencia ho aumenta
0.96 husi standar deviasi. Instrusaun ke iha Portuguese deit ou mistura ho
Portuguese, Tetum no lingua sira seluk la iha significante statistical. Ne’e fo
sugestaun katak Tetum iha bareira ke ki’ik atu bele aprende do que lingua
seluk ou mistura lingua seluk.
Hadia qualidade ba educasaun. Maske PSAS sai hanesan primeiro modelo ba nia
an rasik iha Timor –Leste no resultado sei considera deit hanesan sugestivo ou indicativo,
Findings (Temuan) indica ba isu serius balo kona ba qualidade educasaun nebe ezizi
atensaun urgente.
Facta katak score husi studantes terseira clase sira ki’ik teb-tebes tenke sai hanesan
causa ida hodi toma consiante no subjecto ida hodi continua investigasaun. Curicula
tenke hare hikas fali no test recalibra liu hodi fo garanteia katak medida test ba futuru
apropriado ho studantes sira nian nivel ba estuda (educasaun). Relasaun entre necisidade
kona ba profesiensi ba lingua ofisial ba instrusaun no compriende subjeto materia sei
halo exame iha loron ikus, no experincia husi nasaun seluk nebe iha relasaun ho isu
sensitive hirak ne’e tekne explora ba policy no practica nebe dalaruma diak ba Timor
Leste. Purtantu, informasaun ke hetan bele intrudus liu husi livro orientasaun ba
profesores sira (Teacher guide) no serve ba cursus treino ba profesores sira.
Haluan asesu ba Pre-escola no fo coragen regular ba alunus mai tama escola
(atende escola) dalaruma sei iha efeito positivo ba achievemento, Repete clase sei
redus ne’e probabelidade. Wainhira moras sai hanesan rasaun boot ba estudante nia
absensia (Falta la mai tama escola), intervensaun hodi prevene no cura presisa halo
hamutuk ho autoridade saude sira. Redus repetente sai hanesan uniku esforsu ba
promusaun autmatika, ne’e laos intervensaun ida ke efectivo. Mas, tuir mai ne’e bele
halo escola efectivo liu no tulun atu redus repetisaun: (i) hanaruk oras ba instrusaun
nebe fo opurtunidade ba estudantes hodi estuda; (ii) prepara livros barak, bilingual
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
14
primers, no disionario Portuguese no disionario premeiro lingua (bahasa ibu); (iii) fo
treino ba profesores konaba subjecto-espesifiku pedagosia nian no diagnosa ba problemas
estuda; no (iv) husu tulun husi comunidade atu monitor absensia ba profesores sira
(falta la mai hanorin) no aumenta atendencia rugular ba estudantes iha escola.
Tendencia katak scor ba labarik feto ki’ik liu labarik mane sira, intrevensaun atu
hadia achievemento tenke toma conderasaun ba iha desemvolvimentu kona ba cur-
ricula. Skor ba alunus quarta clase boot liu numeru ida husi standard deviasi husi alunus
treseira clase nia leten, mantein labarik sira estuda oras barak iha escola (loron naruk)
ne’e sei bele tulun sira hodi estuda barak. Strategia effectivo ida kona ba lingua
instrusaun, integra hamutuk ho suporta instruksional sai ida deit, sei hadia achievemento
(pencapain) ba estudante iha eskala ida ke boot.
Iha sumario, hadia qualidade ba educasaun izize hodi halo desenvolvementu ba
curricula ida ke relevancia nebe enderesu ba iha nesisidade nasaun nian, Trasisaun
kona ba lingua ba instrusaun husi labarik sira nian primeiro lingua (bahsa ibu/lingua
Tabela 4: Finansas ba sector educasaunn 2000/1 – 2005/6
Tinan CFET TFET Bilateral Total GDPAjudu External ($ Million)
Total ($ Million)
2000/01 10.1 10.5 21.2 45.1 321
2001/02 11.8 8.8 23.7 50.1 385
2002/03 17.7 4.5 18.3 41.1 377
2003/04 17.6 15.8 16.8 50.2 336
2004/05 19.4 0 14.5 33.8 427*
2005/06 20.2 0 13.5 33.7 457*
Divisaun husi rekursu tolu (Shares of the three sources)
2000/01 22% 23% 47% 100%
2001/02 24% 18% 47% 100%
2002/03 43% 11% 45% 100%
2003/04 35% 31% 33% 100%
2004/05 57% 0% 43% 100%
2005/06 60% 0% 40% 100%
As % of GDP
2000/01 3.1% 3.3% 6.6% 14.0%
2001/02 3.1% 2.3% 6.2% 13.0%
2002/03 4.7% 1.2% 4.9% 10.9%
2003/04 5.2% 4.7% 5.0% 14.9%
2004/05 4.5% 0.0% 3.4% 7.9%
2005/06 4.4% 0.0% 3.0% 7.4%
Sourse/Sumber: MOF, Menisterio Edukasaun Kultura Juventude I Disportus no Ajensia bilateral; IMF ba estimasuan GDPNote: CFET ba 2000/01 no 2001/02 Gastu aktual, no ba 2002/03 revisi orasamentu. GDP iha 2004/5 no 2005/6 estimasaun IMF nian badala uluk. Tinana ba dala uluk estimasaun fundus tinan ida ne’e nian.(Source: MOF, MECYS and bilateral agencies; IMF for GDP estimates.Note: CFET for 2000/01 and 2001/02 are actual expenditures, and that for 2002/03 is revised budget. GDP in 2004/5 and 2005/6 areprevious IMF estimates. The earlier years are the Fund’s recent estimates)
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
15
nebe ita hetan ba dala uluk husi ita nian inan ho aman) to’o ba iha lingua official
Portuguese ho Tetum, prepara material aprende ho hanorin, halo avaliasaun (assess-
ment/penilain) periodiku ba estudante no kontinua fo treino ba profesores. Ne’e iha
implikasaun rekursu no bele realiza iha institusional no plano ba expenditure (Rencana
anggaran belanja) no prepara sustensaun.
Iha competisaun pedidu barak ba investimentu ba iha sistema, husi kedas prepara
infrastrutura to ba capacity building (preapara recursu umanu) no garantu suplay mate-
rial ba escola. Ne’e importante ba governu atu desenvolve prosesu prioritizasaun ba
investement no garantu katak cost (presu) ba sasan esensial nebe mak sosa fila-fila
(mosu fil-fila) tenke financia adequadamenete ( dibiayai secara teratur) To ohin loron
despesa publiku hetan suporta husi orsamentu substasial asistencia external, total
maneja barak liu ba programa assistensia tecnikal no projetu standalone. Metade husi
gastu (belanja) governo secara kasar taka husi revenue domestico. Recursu external
taka sira restu. Educasaun sai comandu ba orsamentu boot liu husi orsamentu ba estadu,
hamutuk 4 pursentu husi GDP. Trust Fund ba Timor Leste aumenta 2-3 pursentu, no
Tabela 5: Enkuadramentu Gastu ba Praju Medio, Sektor Edukasaun CFET
Subsector 2002/3 2003/4 2004/5 2005/6
Awal perkembangan anak 1% 1% 1% 1%
Eduksaun Primarui 46% 42% 43% 43%
Edukasaun sekundario junior 16% 16% 17% 17%
Edukasaun sekundario senior 10% 10% 10% 10%
Edukasaun teknikal no vokasiunal 4% 4% 4% 4%
Edukasaun nonformal 3% 2% 2% 2%
Edukasaun Universidade 6% 8% 7% 7%
100% 100% 100% 100%
Total ($ million) 17.7 17.7 19.4 20.3
Source: MOF.
6 2002/3 is the revised budget, 2003-6 are the budget projections from the original budget framework.
ajudu bilateral , 6-7 pursentu, Total, ajuda external perpara equivalencia 12- 14 pursentu
husi GDP hodi finacia ba educasaun iha Timor Leste. Total husi osan ajudu barak ne’e,
iha possibledade atu hari hikas nasaun ne’e ba tinan rua nia laran. Tamba ne’e,
investimentu hirak ne’e representa dalaruma oportunidade uniqe ida ba rekonstrusaun,
Governu agora presiza atu hahu prepara orsamentu ba iha tempo nebe komitmentu
husi ajudu hahu atu hotu (surut/susut). Tabela 4).
Wainhira Gastu (pengeluran/capital expenditure) capital mos hatama, total
rekeremento (permintaan) finanseiru aumenta ba $17.7 milaun no liu $ 20.3 milaun iha
periodu hanesan. Dezafiu finansas ba edukasaun mak: (i) Maneja ajuda ba kontunuasaun
no halo stabilidade ba gastu (fundus/Pembiayaan). (ii) garantu egualidade (kesamaan)
Sustenta financa ba educasaun
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
16
ba gastu (belanja) ho garantia gastu suficiente iha nivel primario; (iii) Usa rekursus atu
suporta unputs komplementario hanesan livru textus, material instrusan nian, no
orientasaun (penunjang), desenvolvementu ba kurrikula; (iv) identifica osan eskola
nian (cost/biaya) drivers no adopta strategia cost-efektivo; (v) Halo insentivo estrukturadu
hodi hamosu performasaun ke diak liu.
Fo atensaun ba iha areas strategia hat, sei tulun pozisaun governu atu halo to fim
no progresu significante strategiamente: (i) Hameting capasidade ba manajementu no
administrasaun, implementa papelpolitikus ho susesu; (ii) clarifica papel politiku ba
asuntu inti no fahe comprensaun ho stakeholders, hodi servisu deit ba objetivo general
ida; ( iii) prepara rekurse nebe ke bele prediksaun no adequadu hodi fo garantia ba
sektor ne’e atu desemvolve tuir nia objektivo preoritario iha maneira sustentable ida;
no (iv) Halao campanya publiku ida hodi informa ba inan ho aman no komunidade kona
ba sira nia direitu no resposabilidade iha sistema nia laran.
Iha nesisidade urjenti ida atu hari kapasidade administrativo no jestaun
(manajement). Iha nivel sentral ministeriu, aspeto desenvolvimentu organizasional barak
husu atensaun: Posisaun esensial sidauk ence (posisi penting belum terisi). Tenke desemvolve
sistema jestaun informasaun ida. Estatisku inscrisaun (pendaftaran) basiku presisa halo
recolhamento tuir tempo los ( waktu yang pasti) hodi prepara base ba planeamentu no
orsamentu. Iha mos nesesidade ba sistema jestaun financial ida atu prepara informasaun
kana ba usa orsamento (pelaksanaan anggaran). Iha nivel distritu, superintendentes (
superiors/kapala sekola) ho sira nia deputi ou ajudante presisa material nebe ke bele
suporta sira hodi hametin sira nia relasaun ho scolas, pur exemplo, hametin sistema
komunicasaun, teknicu jestaun interaktivo, no treino teknikal kona ba isu katak profesores
no cefe escola nian husu ou persisa guidance (asistente). Iha nivel escola, chefe escola
persisa fo autorizasaun barak (perlu diberi kuasa yang lebih banyak) ho rekursu, suporta
financial no tekhnikal no autonomo hodi hetan solusaun ba sira nain problemas.
Porsesu ida hodi desenvolve posisaun ba papel politiku (kebijakan) formal, informa
husi peskizador no halo debate luan, ne’e tulun atu akompanya desemvolvementu tuir
preoridade ba objektivo no atu ses ne-neik ou solusaun dalaruma hetok
contradictorio.Toma konsiderasaun ba qistoens inti tuir mai ne’e, sei tulun hodi kria
plano diak ida ba desemvolvimento: (i) Target no justifikasaun atu asesu kada nivel ba
edukasaun, hodi define scope (jankauan) ba servisu nian, nivel ba fundus (Biaya), no
medidamentu ba progresu; (ii) oras instruksional annual (tahunan), troka dupula (troka
dala rua), livro texto nebe diside ona (ketetapan buku text) strategia ba trazisaun husi
primeira lingua (bahasa ibu) ba Portuguese, gostu qualifikasaun ba profesores sira nian
(hasrat keinginan guru) no rasio kona ba alunus-profesores, hodi bele kria standar ba
qualidade husi imput no base orsamento ba escola; no (iii) relasaun entre governu ho
sektor privadu hodi deside no financia ba edukasaun, hodi fo imagen (gambaran) kona
ba total kapasidade no ezizensia kona ba rekursu ba servisu nebe ke halo. Plano lejeslativu
ida nebe governa sektor ne’e sei prepara base legal ba operasaun (pelaksanaan) no atu
Hameting capasidade iha sectorJestaun (management)
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
17
establese linhas autoridade no klarifica nivel husi resposabilidade iha ministerio de
edukasaun vis-avis stakeholders no preparasaun servisu husi setor privadu sira.
Iha obstaklu quadrupula hat (dalahat) maka sira hirak halo papel politiku/Pembuat-
kebijakan (policy makers) hasoru: (i) halo diak liu asesu no coverage no garantia nia
kompletamente ho Cust (biaya ida ke rezonavel; (ii) Hasa’e (aumenta) estudante nia
realizasaun (achievement); (iii) Atinji sustennablidade financeiru husi sector publiku
wainhira hasuru pedidu (permintaan) ba recursu; no (iv) hadia liu iha sektor ne’e, husi
sektor central ba to’o iha distritu no iha nivel escolas nebe nesisidade atu hari kapasidade
professional ba staff sira sei iha resultadu signifikante no imidiata ida.
Hadia asesu no coverage, garantia nia completamente tuir cust (biaya) ida ke
resonavel. Ba escola primario, nebe inskrisaun alunus universal no kompletamento, sai
hanesan objektivu, parte intervensaun procura (suplay) inkluindu preparasaun profesores
barak, sala ba aulas nian ( sala de aula) Material ba estuda ou aprendijajen nian no
aktividades ko-kurrikular interesantes hodi halu schooling experience ( experiencia ba
educasaun nebe simu iha escola) bele sai enteresante liu ba estudantes sira. Mas, buat
hirak ne’e intervensaun ke karu, nebe diak liu tau tuir hamutuk ho esforsu atu halu diak
efisiencia. Halu diak liu qualidade escola nian no enderesu ba kasu repetisaun (alunus
repetente), sei iha potensia atu hadia diak liu efektividade ba eskola hodi prepara
unquartu (ida baluk hata) ba fatin ( fatin ba escola nian ) no profesores. Iha fatin hirak
nebe mak faze ba populasaun tinan escola nian buras teb-tebes ou iha areas remot hirak
nebe ke la merese hetan (lahetan fatin ba escola no profesores), loke ou aumenta sala
ba aulas nian ou eskolas ho multi klase ki’ik (eskola ho maioria barak liu mak klase
ki’ik) dala ruma presisa atu hari’i tan no selu profesores ou redeploy (hatama hikas ba
servisu) Ba populasaun hirak mak nunka atende escola, estrategia ida atu stimula pedidu
ne’e ( demand ne’e) sei bele tulun, inkluindo kampaina informasaun publiku hodi informa
(fo hatene) ba parentes sira kona ba tinan ba escola nian los mak oinsa no importansia
kona inskrisaun (inrolamentu) no atendensia lor-loron nian ( mai escola lor-loron) Hahan
eskola ou subsidio similar (hanesan) ba familias kiak sira. Hasaen plano servisu hamutuk
ida entre governo-privadu sektor NGO (ONG) sei bele tulun hodi halaun provisaun
servisu nian ba iha qualker nivel ba edukasaun.
Hadia diak liu Realizasaun (Achievment) (pencapaian). Resultadu PSAS nian ho
claro demonstra nesisidade ato fo atensaun ba qualidade. Se qualidade la bele hadiah,
se la halo buat ruma signifikante wainhira hasoru objetivus seluk. Sujestaun ba strategia
mak, revisaun no hafoun (halofoun) kurrikula hodi halo kurikulu ne’e sai relevant,
desemvolvementu sistematika ida husi edukasaun iha primeira lingua (bahasa ibu) atu
nune’e fasil halo trasisaun ba iha lingua ofisial, provisaun ( perpara) livru testus ba
alunus hotu, kontinuasaun treinu jabatan (latihan jabatan) ba profesores sira, provisaun
(prepara) livru orientasaun (teacher guiede) no ajudus instruksional ba profesores,
halo monitorio no evaluasaun ba alunus sira nian estudu ba lor-loron nian ho sistimatiku
feedback ba profesores no alunus sira, kontinuasaun treino ba profesores sira atu perpara
profesores sira ho preparadu diak, ho atensaun spesifiku ba resuldatu esatudu nian no
Dalan Ba Oin
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
18
halo monitorio input ba profesores sira, no haluan ou aumenta edukasaun pre-eskola.
Tuir mai (in adition), haluan edukasaun ida ba dala uluk ba labarik ki’ik sira (ECE) ho
sentru parentes sira, atividades grupu halimar no komunal seluk (ECE) bele hasa’e osan
eskola-efektive (cost-effectivines) intervensaun husi nivel primario.
Hari’i sistema finanseiru ida ke sustentavel. Iha mediu praju, korente de (aliran)
ajudu ba jestaun (manegement) sai kritis ( susar). Ho preparasaun papel politiku ke
adequadu no estrategia plano, ne’e possible atu atrai (dada) no financa donor
direitamnete ba areas prioridade. Ne’e ezizi copia detalho statistikal no sistema moni-
tor, hodi prepara informasaun ne be ke presiza ba duadores sira hodi avalia nesisidades
no impaktu programa. Hari’i sistema ne’e tenke continua simultanianmente ho
desemvolve kapasidade atu forma papel politiku ( kebijakan-2). Fo atensaun ba
intervensaun custu (biaya) efektivo, hanesan multipula (dupula/ganda), combinasaun
pakote nebe kombina ho silabu foun, material ba aprendijajen, livru orientasaun ba
profesores ( teacher guide) in-servis training ( latihan jabatan) testing ho feedback, no
jestaun basiku ba eskola sei halo sistema ne’e servisu diak liu tan. Prepara fundus
discrisiunario ba distritus no eskolas bele kria ambiente ida ke possible ba administradores,
chefe eskola nian no profesores hodi bele halo sira nia servisu ho diak. Probabilade kria
salario foun hodi aumenta kustu sharing ( biaya tanggunggan bersama) iha edukasaun
senior sekundario no tertiario atu ba subsidio edukasaun primario.
Hamentin capasidade ba jestaun (manegement). Ita hotu kompriende katak
barak liu husi adminstravo Timor-Leste nian no staff professional sira relativamente sei
foun ba sira nia servisu, desemvolvimentu professional kontinuamente persisa sei halo ba
iha areas espesifiku no tenke plano no selu adequadamente. Akuntabilidade ba
administrativo internal no kontrola persiza hametin hodi halo diak liu efisiensia sistematika.
Kria sistema servisu ida ba partisipasaun Komunidade sei tulun hadia hahalok nebe mak
lalos/sala (kekiliruan) ba nivel eskola nian no hametin governasuan ba iha sistema.
Pedidu (permintaan) ba sector edukasaun iha numerus barak (barak liu) no iha
nesisidade ke fo prioridade no intervensaun sequensia hodi tau atensaun liu ba iha parte
hirak husi sistema ne’e, nebe persiza atensaun urgente no dalaruma iha impaktu
significante no la hotu (laiha fim) ba desemolvimento. Ministerio Educasaun iha nasaun
hotu normalmente hola tinan barak atu desemvolve kapasidade atu maneja sektor ne’e,
formulasaun ba papel politiku, haluan no hadia seveisu nebe mak halo, no monitor ho
halao avaliasaun ba resultados. Timor-Leste hetan ona ba ni an rasik hodi hola strutura
tempo ida ke normal ba iha tinan balun, hodi nun’e bele hasuru desafius boot (extraordi-
nary chalenges) nebe mosu idepois de independensia, nebe iha tempu hanesan modera
magnitude husi investimentu no gastu (expenditires), atu mantein nivel nebe projetadu
ona ba praju medio husi Governu nian enkuadramentu kona ba gastu (expenditure/biaya).
Wainhira halo strategia intervensaun hirak ne’e, importante liu mak labele halua
procesu politiku husi partisipasaun popular no kondisaun-hari. Ne’e tenke halao base
regualar ida, maske ita la imidiatamente sente kedas nia resultado. Obrigatorio
formulasaun ba papel poilitiku, konsultasaun barak no luan ho sociadade sivil no stake-
holders sira. Jestaun gastu ( belanja) ba edukasaun no allokasaun (alokasi) tenke
konsultativu. Halo informasaun publiku halo trasnparente no sitema kontabilidade ida.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
19
APPENDIX
Akses no coverage limitadu- rasaun hodi latuir
inscrisaun
■ Parental fiar katak sira nian oan nia tinan seiki’ik husi tinan eskolan nian ou laos tinan ke lospara eskola nian(tuan liu ona atu ba eskola)
■ La iha enterese ba atende■ Karu liu■ Serivisu iha uma ou servisu agrikultura.■ Suransa, bok ema (harassment/mengoda) (li-liu
ba feto)■■■■■ Fatin eskokola dok husi uma
Repetente no drop-out bot, kompleta eskola ki’ik,
estudantes nia realizasaun (achievement) ki’ik
■ Kurang (falta livru testu ba estuda/aprende.■ Oras ba instrusaun (aprende no hanorin) badak,
li-liu troka malu oras dala rua ‘multiklase” eskola
nebe iha tempu ba instruksiona lor-loron; eskolah
la usa oras ba instrusaun di-diak■ Perparasaun ba ladiak kona ba preservasaun
(pemeliharaan) husi profesores eskola primario,
90% balten la iha perparasaun persevasaun oras
da-daun ba profesores secundario sira■ Lingua ba instruksaun sai anexan bareira (sebagai
etmbok penghalang) atu aprende; profesores sira
la iha profeciensia iha lingua Portuguese; suplay
materials ba aprende-lingua ituan liu.■ Fisik kona ba infrastrutura ladiak, inkluindu laiha
be mos ou toilet,direitamente afeita labarik feto
liu labarik mane■ Absentismu (falta la tama) ba profesores sira boot
tamba moras anesan malaria no tuberkulosu.■ Asentisimu ba estudantes sira nian boot tamba
moras.
Halo diak asesu no coverage
■ Hal kampaina informasaun, suporta programaeducasaun parentes sira nian kona babenefisiohusi ba taunaran eskola sedu no hetan edukasaunke boot.
■ Halo kurikula ke relevan hodi halo intrudusaunbarak kona ba topiku sensia-basiku (atu halo diaksaude agrikultura, ambiente)
■ Adopta regulasaun ke strik no enforsa penaltu(larangan) kona ba ganguan() no violencia husiprofesores no estudantes
■ Establese eskola ki’ik ba kumunidade iha arearemote, desemvolve bilingual, foti desizaunrasik, material estuda no aprende ba alunus hotinan oi—oin, prepara klase oi-oin (multi- grade)
Sumario Desafius no Strategia
Desafius Estrategias sugestadu bokan ba oin
Garantia hodi kompletu eskola, hasa’e estudante
nia realizasaun (achievement) (pencapaian)
■ Revisaun kurikula■ Prepara livru textu ba estudantes kona ba
desmvolvimentu-Timor no materials ba
instruksional-rasik■ Enforsa oras instruksional ihs eskola hot-hotu atu
asae/aumenta oportunidade atu aprende/
estuda.■ Desmvolve livru orientasaun ba profesores sira,
prepara treinu servisu ( latihan jabatan) no treinu
pre-servisu, ho tau fokus liu ba diagnosa kona
ba problemas aprende /estuda (learning/
pengetahuan) no ensinu (hanorin) multiklase.■ Desmvolve disionario Tetum no Portuguese labarik
nian, disionario Tetum no varius lingua (lingua sira
seluk); Desemvolve livru bilinguan primers (livru
ba primeira lingua no lingua ba instrusaun), li-liu
ba primeira klase iha insinu primario.■ Halo diak/ho kompletu (regular) avaliamentu ba
estudantes no prepara feedback ba profesores,
parentes no estudantes kona ba oinsa atu hadia
avaliamentu ne’e.■ Prepara extra klas depois de oras ba eskola nian
no klas(eskola) iha tempu ferias (summer klasses)
atu aselera aprende ba alunus hirak tinan boot
no performers pelaku sira)
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
20
Hari sistema finansas ida ke sustentabilidade
■ Maneja korente de ajudu ba komunidade no
stabilidade fundus.■ Garantu egualidade kona ba gastu hodi garantia
gastu suficiente iha nivel primario ne bele ezizi
(persisa/memerlukan) ko subsidio iha areas sira
seluk ou inkrisi (aumenta).■ Suporta inputs complementario (saling
melengkapi/menigisi) anexan desemvolvimentu
kurikula, livru testus, materials intruksional no
orientasaun.■ Identifika (bika atu hetan) custu (biaya) drivers
adapta strategia cusut-effectivu( biaya efektivu)
performasia-inkluindu insentivus.
Hametin kapaisdade manegementu sektoral
■ Prepara ema ke profesional kona ba planeamentu,
orsamentu, formulasaun papel politiku(perumusan
kebijakan).■ Hametin akontabilidade administrativu internal.■ Kria enkuadramentu servisu (framework/
kerangka kerja) ba partisipasaun komunidade atu
hadia salah (kekiliruan oversight) iha nivel eskola
nian no hametin governasaun (regulasaun) kona
ba sistema.
■ Kordena hgo Ministerio Saude nian hodi halo
intervensaun■ Suporta programas osan eskola-efectivu (cost
effective) ba foin hahu tama eskola■ Prepara fundus diskrisionario (osan nebe ke ema tuir
sira nian kemampuan atu selu) ba eskla atu sosa
procura (suplay), muebiliar eskola nian, no matearia
livru le nian, prepara asistencia ho jestaun finansial
no orientasaun ba akontabilidade (pembukuan).■ Halo kampaina informasaun publiku ba parentes
sira kona ba pratuka diak hodi oinsa mak oan
sira boot lalais, importancia kona atendensia
eskola nian no trábalo de casa hodi hamusi
realizasaun (achievement), no benefisio kona ba
edukasaun. Ne’e ezizi (husu) parentes sira nian
corangen partisipasaun kona ba jestaun basiku-
eskola nian atu hametin invovementu
komunidade iha edukasaun.
Financia la klaru ba Edukasaun (uncertainty/
ketidaktentuan)
■ Dependensia liu ba finansa external.■ Prioritizasaun la sufisiemte iha finansas
edukasaun nian.■ Inadekuadu kapaisdade (kapasidade la to’o) atu
avalia intervensaun osan (biaya) efektivu no
formula (merumuskan) relevant papel politiku.
Limitadu (keterbatasan) kapasidade jestaun
sektoral
■ Problema barak iha kedas ona (inherited/
diwariskan) husi pre-independensia; Wainhira
indenpendensia ona experiencia la barak no staff
atu confronta(hasuru) dezafio (tantangan
efectivamente).
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
23
Annexus
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
24
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
23
Annexu 1: Pursentagen Average (rata-rata) los (correto) iha test Matematika husi Klase 3 no Klase 4
Diferenciaiha estandar
Klase 3 Klase 4 deviasi% rata-rata Standard Variasaun % rata-rata Standard Variasaun entre
los deviasi Koefisiente los deviasi Koefisente klase
Rata-rata iha sample) 27.75 16.54 0.60 36.79 17.8 0.48 0.55(n=1790) (n=1688)
Mane 28.69 15.7 0.55 37.9 17.5 0.46 0.59(n=918) (n=863)
Feto 26.82 17.2 0.64 35.34 18 0.51 0.50(n=870) (n=824)
Tipe Eskola Urban:Publiku 28.65 17.3 0.60 38.68 18.7 0.48 0.58
(n=609) (n=593)Privadu 26.68 14 0.52 39.27 15.5 0.39 0.90
(n=180) (n=176)Rural: Publiku 29.51 15.4 0.56 33.62 16.1 0.49 0.27
(n=557) (n=516)Privadu 23.58 16.0 0.71 39.6 19.4 0.49 1.00
(n=191) (n=233)Remote: Publiku 23.63 15.0 0.59 36.64 16.3 0.44 0.93
(180) (n=150)Privadu 30.56 23.6 0.77 44.95 24.5 0.55 0.61
(73) (n=83)Primeira linguaPortuguese 22.40 13.5 0.60 28.62 15.3 0.53 0.46
(n=92) (n=88)Tetum 22.28 14.7 33.07 16.3
(n=375) 0.66 (n=374) 0.49 0.73Bahasa Indonesia 30.76 11.3 - - - - -
(n=4)Bunak 31.29 14.1 0.45 31.76 19.3 0.61 0.03
(n=59) (n=62)Baikeno 14.70 11.7 0.80 27.81 17.6 0.63 1.12
(n=68) (n=73)Mambae 25.61 14.8 0.58 31.58 14.3 0.45 0.40
(n=343) (n=313)Tokodede 25.33 11.9 0.47 38.25 13.8 0.36 1.09
(n=17) (n=19)Kemak 29.22 16.8 0.57 37.79 20.8 0.55 0.51
(n=152) (n=69)Makasae 33.1 17.6 0.53 46.32 17.5 0.38 0.75
(n=295) (n=342)Makalero 27.41 16.8 0.61 45.26 12.5 0.28 1.06
(n=31) (n=26)Naueti 27.43 8.5 0.31 27.32 12.1 0.44 -0.01
(n=19) (n=19)TetumTerik 40.71 11.8 0.29 36.44 19.8 0.54 -0.36
(n=29) (n=40)Galole 28.57 16.9 0.59 38.62 14.1 0.37 0.59
(n=65) (n=47)Lacede - - - 15.38 (n=2) - -Carhili 30.76 (n=1) - - - - -Waimoa 36.04 17.9 0.50 43.15 16.2 0.38 0.40
(n=62) (n=59)Midiki 46.93 19.8 0.42 70.38 14.9 0.21 1.18
(n=5) (n=10)Kairui 42.83 9.5 0.22 58.87 11.8 0.20 1.69
(n=22) (n=13)Seluk tan 34.46 16.9 0.49 40.77 16.1 0.39 0.37
(n=129) (n=108)
Source: PSAS, 2003
ANNEXUS
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
24
Annexu 2: Karakterisitku estudante nian husi tipe Eskola, 2003
Urban Urban Rural Rural Remote RemotePrivadu Publiku Privadu Publiku Privadu Public
Estudantes klase 180 609 191 557 73 180Husi Feto 43.9% 51.9% 48.2% 47.0% 57.5% 44.4%Husi rata-rata 29.4% 39.2% 50.8% 49.9% 21.9% 45.0%Tinan rata-rata iha klase 3
Estudantes Klase 4 176 593 170 516 83 150Husi feto 51.1% 49.2% 44.7% 48.3% 49.4% 51.3%Husi rata-rata 38.1% 48.2% 57.6% 63% 68.7% 56.0%Tinan rata-rata iha klase 4 10.60 10.85 11.35 11.35 10.88 11.05
Primeira linguaTetum 36.0% 29.3% 11.7% 16.3% 0% 18.6%Portuguese 0% 3.0% 0% 10.2% 0% 11.3%Seluk tan 64% 67.7% 88.3% 73.5% 100% 70.1%
Total familiasTotal familia iha uma laran 7.52 7.39 7.04 7.29 7.24 7.41
Edukasaun Parentes sira nianInan hetan edukasaun 52.7% 55.0% 27.7% 32.0% 32.7% 33.3%Aman hetan edukasaun 58.0% 56.8% 29.6% 34.3% 30.8% 34.2%Valores boot inan etan husi edukasaun 7.65 7.76 7.04 6.57 5.91 6.55Valores rata-rata boot aman hetan husi edukasaun 8.60 8.55 6.74 7.30 6.12 7.32Parentes nabe le Jornais 37.3% 43.1% 16.1% 11.0% 7.1% 24.2%
Rekursu uma nian
Iha: Be torneira 53.9% 54.5% 34.1% 24.3% 13.5% 32.1%Eletrisidade 60.1% 61.2% 10.8% 10.2% 4.5% 8.2%Radio 62.6% 61.8% 43.5% 42.3% 25.6% 28.5%Televisaun 20.8% 27.9% 1.7% 2.6% 2.6% 1.2%Jaleira 8.7% 14.1% 0.8% 0.7% 2.6% 0%
Han daderMatabisu?Be-beik 79.4% 75.4% 72.0% 74.8% 59.0% 72.7%
Experiensia EskolaTama dadersan 82.0% 71.5% 89.2% 83.2% 100% 96.1%Tuir pre-eskola 6.2% 14.7% 15.0% 15.8% 15.4% 14.8%Tinan wainhira hahu eskola 7.39 7.31 7.25 7.32 7.26 7.62Hetan ha-han husi eskola 0.6% 1.0% 0.8% 2.8% 0.6% 5.1%La’o deit ba eskola 94.9% 95.7% 99.4% 99.1% 99.4% 97.3%Gosta ba eskola 99.7% 100.0% 98.9% 98.5% 100% 99.4%Tamba: hakarak atu aprende 94.9% 93.0% 93.4% 90.2% 94.2% 94.8%
Hetan tulun atu manan osan barak 3.4% 3.1% 4.4% 5.5% 3.8% 4.2%
Estudante la mai semana liu ba 32.1% 38.9% 41.0% 42.8% 44.2% 37.9%loron falta 2.19 2.23 2.38 2.33 2.33 2.15Rasaun faltaMoras 57.3% 60.4% 67.4% 54.5% 76.3% 69.4%Ajuda familia 32.3% 34.7% 26.5% 40.1% 23.7% 25.1%Ajuda maluk 2.1% 0.5% 0.8% 0.5% - -
La iha enterese ba eskola 3.1% 1.2% 2.3% 1.9% 0% 0.9%Eskola dok husi uma 2.1% 0.7% 0% 0.9% 0% 1.8%Rain 3.1% 2.6% 3.0% 2.1% 0% 1.8%
Profesores falta semana liu ba) 12.0% 23.4% 21.9% 21.2% 25.6% 23.6%
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
25
Profesores seluk la mai troka 74.1% 79.1% 79.2% 82.9% 67.9% 81.5%
Lingua ba InstruksaunPortuguese 0.3% 3.1% 0.3% 4.2% 5.2% 7.9%Tetum 0.6% 1.4% 2% 42.0% 0% 0.3%Portuguese & Tetum 37.9% 32.0% 48.9% 30.9% 35.7% 31.5%Portuguese, Tetum & Indonesian 47.8% 53.5% 47.5% 51.5% 49.4% 43.9%Portuguese, Tetum & seluk tan 13.5% 10.0% 2.8% 9.4% 9.7% 16.4%
Sasan eskola nian, livrus, no trabalho de casa)Iha: Livru textu 44.1% 36.4% 17.7% 35.7% 52.6% 40.9%
Livru notas 97.2% 84.9% 86.4% 85.2% 76.3% 84.5%Lapis/lapizeras 89.6% 80.2% 77.3% 82.4% 74.4% 80.9%
Fo trabalho de kasa 96.6% 98.4% 97.0% 97.8% 86.7% 80.8%Tempu/oras kada semana 2.58 2.14 2.62 2.40 1.92 2.45Se mak fo tulun halo trabalho de casa?
Lahetan tulun 70.5% 64.9% 80.9% 72.4% 85.7% 59.2%Aman 6.4% 8.8% 4.6% 6.8% 5.6% 7.7%Inan 3.2% 6.2% 4.0% 4.0% 2.4% 8.5%Maun ho alin sira 14.3% 15.9% 8.3% 15.9% 6.4% 17.9%Ema seluk 5.6% 4.2% 2.2% 0.9% 0% 6.7%
Hetan livru textu husi :Eskola l 34.0% 26.0% 12.2% 29.4% 30.1% 35.2%Parentes 1.7% 4.2% 4.4% 2.8% 10.3% 2.4%
Rpetente (incluindu multipula/berlipatKlase 1 15.2% 13.1% 9.2% 14.6% 6.4% 10.9%Klase 2 12.9% 14.5% 7.2% 9.6% 7.7% 8.8%Klase 3 10.1% 12.8% 8.6% 8.8% 9.6% 5.5%Klase 4 3.9% 4.5% 4.2% 2.8% 4.5% 0.6%
Rata-rata abiliadde (kemampuan) profesores sira nianDiak 50.3% 35.1% 37.5% 23.5% 47.4% 22.9%Nato 44.3% 52.4% 58.9% 51.9% 41.7% 61.6%Ladiak 5.4% 12.6% 10.6% 17.7% 10.9% 15.5%
Experiensia hanesan trabalhador merkaduIta boot servisu? 96.2% 95.3% 93.6% 92.6% 87.2% 91.5%Servisu saida mak ita halo?
Hare, tau matan ba itaboot nia maun alin sira 30.3% 30.9% 23.8% 30.2% 37.2% 29.7%Ajuda halo servisu uman nian 53.9% 57.6% 61.8% 63.6% 57.1% 55.5%Ajuda halo servisu agrikultura(to’os no natar) 23.3% 27.6% 23.5% 20.6% 19.2% 26.7%Servisu tuir Estrada 0.7% 0 0% 0.3% - -
Source: PSAS 2003
Hahalok (Karakteristiku) familia estudante nian. Ladun iha variasaun barak kona ba back-ground (latarbelakang) hahalok estudantes nian ba tipe eskola neen ne’e. Kona ba numeru emaiha uma laran (house school size), tinan wainhira hahu tama eskola, la’o deit ba eskola, relacionaba eskola, relaciona ba aprende/estuda, no halo servisu hodi ajuda familia. Maibe iha diferenciaboot entre edukasaun parentes sira nian iha fatin urba no rural ( ho parentes estudantes sira nianiha urban hetan point benefisio 20 pursentagen barak liu estudantes rural sira), Parentes hiraknebe le jornais no iha rekursu uma nian. Iha mos diferencia boot entre areas urban no rural atuasesu ba fasiliaddes: liu metade estudantes husi area urban nain hetan asesu ba be (we) noeletrisidade, compara ba 5 to’o 8 pursentu deit husi estudantes iha area remote.
Urban Urban Rural Rural Remote RemotePrivadu Publiku Privadu Publiku Privadu Publiku
ANNEXUS
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
26
Lingua(lia) nebe mak koalia iha uman. Tetum anesan primeira lingua (bahasa ibu) ba 36pursentu husi estudantes eskola privadus, 29 pursentu husi estudantes eskola publiku, no kuranghusi 20 pursentu estudantes eskola rural no remote.Maioría estudantes barak husi eskola hot-hotukualia lingua seluk ida do queTetum no Portuguese. Laiha labarik iha eskola privadu koaliaportuguese iha uma, nune’e mos iha eskolas urban publiku, 3 pursentu deit husi estudantes hirakne’e mak koalia Portuguese.
Lingua ba Instrusaun (bahasa Pengantar pendidikan) iha relatorio hateten katak, hamutuk40 to’o 50 pursentu husi estudantes hirak ne’e katak lingua nebe usa iha eskola laran makcombinasaun Portuguese, Tetum ho Bahasa Indonesia. Estudantes ho pursentangen ituan teb-tebes (0.3- -08 pursentu) fo hatene katak Portuguese diet mak usa anesan lingua ba instrusaun(bahasa pengantar).
Absentisimo estudantes nia (Kealpaan siswa). Iha reportagen fo hatene katak, 32 pursentuestudantes husi eskola urban privadu to’o 39 pursentu eskola urban publiku, no 40-43 pursentuestudantes husi eskola rural sira falta (latama eskola) iha semana ba dala uluk. Numeru konaloron falta nian rata-rata liu loron 2.2 ba tipe eskola hot-hotu, nebe besik metade husi loron-limaba semana ida. Rasaun inti husi falta mak moras, numeru falta nian ne’e sa’e husi 55 pursentuestudantes husi eskola rural publiku to’o 76 pursentu estudantes husi eskola remote privadu.Rasaun inti ikus mai mak ajuda familia. Estudantes sira fo hatene falta (absentisimu) barak husiproifesores sira, faltas profesores sira nian sa’e husi 12 pursentu iha eskola privadu to’o 25 pursentuiha eskola remote. Mais ou menus 70-80 pursentu estudantes fo hatene katak la iha profesoresseluk troka hodi mai hanorin. Loron eskola nian nebe lakon deit tamba falta husi estudantes ouprofesores boot teb-tebes.
Repetente no tinan boot. Entre 10 no 15 pursentu estudantes repete klase 1; 9-15 pursenturepete klase 2; 7.5 –13 pursentu repete klase 3 no 5 pursentu ba kraik repete klase 4. Eskolas ruralprivadu no remote privadu iha numeru ba repetente ki’ik liu husi eskola sira seluk. Tinan boot saianesan problema boot liu husi buat hotu, maibe boot liu iha klase 4 ( 38-63 pursentu) liu fali klase3 (29-51 pursentu). Katak Ne’e mos problema serius boot iha eskola publiku do que eskolaprivadu.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
27
Annexu 3: Karasteristiku Profesores nain husi Tipe Eskola 2003
Urban Urban Rural Rural Remote RemotePrivadu Publiku Privadu Publiku Privadu Publiku
DemografiaNumeru proferes iha sample laran 28 104 22 60 10 19
% Feto 50.0% 54.8% 31.8% 20.0% 10.0% 10.5%% hanorin ba shits dader nian 71.4% 66.3% 95.5% 86.7% 100% 73.7%Tinan 40.0 42.3 37.3 35.9 35.7 38.3% Koalia Portuguese diak liu 3.6% 10.6% 3.3% - - - % Koalia Teteum diak liu 14.3% 26.0% 18.2% 35.0% - 10.5% Kolia Indonesia diak liu 10.7% 15.4% 10.7% 15.4% 9.1% 26.7%
Moris iha distritu 89.3% 73.1% 95.5% 86.7% 100% 73.7%
Qualificasaun academikusPrimario (SD) - 10.6% 4.5% - - 5.3%Pre-sekundario (SMP) 3.6% 6.7% 4.5% 1.7% 10.0% 5.3%Sekondary (SMU) 14.3% 11.5% 27.3% 35.0% 10.0% 10.5%Tekhnikal-vokational (SMK) 46.4% 50.0% 45.5% 35.0% 40.0% 68.4%Universidade - 1.9% 4.5% 5.0% - -Seluk tan 35.7% 19.3% 13.7% 23.3% 40.0% 10.5%Experiancia tinan hanorin nian 12.3 14.6 9.7 9.0 11.00 8.68Hanorin iha tempu Indonesia nian 64.3% 76.0% 81.8% 65.0% 90.0% 63.2%NLa atende treino professional(latihan jabatan) 1.11 1.94 1.32 1.20 0.70 0.95Hetan treino Protuguese 53.6% 62.5% 50.0% 35.0% 50.0% 36.8%Atu hakarak husik hela (sai husi) hanorin 21.4% 5.8% 22.7% 25.0% 30.0% 5.3%
Kondisoens ServisuTipe kontrat nian
Permanente 60.7% 95.2% 77.3% 95.0% 70.0% 84.2%Kontractu tinan ida 1.0% 14.3% 4.5% 1.7% - 10.5%Voluntario 1.9% 10.7% 13.6% - 10.0% 5.3%
Oras hanorin iha eskola kada semana 33.2 30.5 30.2 29.4 33.2 31.3Oras prepara lisoens 2.93 2.76 2.93 2.77 2.82 2.21Fo trabalho de kasa ba alunus 100.0% 100.0% 100% 100% 100% 100%Oras avalia trabalho de casa 2.20 2.17 2.21 2.20 2.18 2.21Hadia/tarde simu salario 3.6% - 4.5% 5.0% 20.0% 5.3%
Materials hanorian nianIha: Orientasoens ba lingua Protuguese ke iha 14.3% 26.9% 31.8% 28.3% 20.0% 21.1% Orientasoens ba livru matematika 10.7% 24.0% 22.7% 35.0% 20.0% 36.8%
Studantes la iha ba livrus testuLivrus textus ba Portuguese 64.3% 65.4% 54.5% 65.0% 80.0% 84.2%Livru textus ba matematuka 75.0% 57.7% 40.9% 55.0% 60.0% 73.7%
Absentenisimo profesores (latama)Absent semana uluk 10.7% 8.7% 9.1% 16.7% 30.0% 5.3%Loron absent(latama) 3.33 3.43 1.0 3.5 1.6 1.0Halo sevisu seluk ke hetan pagamentu 3.6% 5.8% 9.1% 5.0% 10.0% 15.8%Oras halo servisu seluk hetan pagamentu 3.0 1.3 3.0 2.33 2.0 14.3
Sintimentu ba problema iha edukasaun(boot or boot liu):Kiak ba infrastrutura 32.1% 32.7% 36.3% 51.6% 50.0% 52.6%Kuran be(we) no sanitasi 17.8% 21.2% 18.2% 30.0% 40.0% 21.1%Kuran livru testus 60.7% 46.1% 50.0% 65.0% 80.0% 68.4%Usa Portuguese 17.8% 17.3% 18.1% 41.7% 30.0% 36.9%La adequado hetan treino profesores 7.2% 15.4% 31.7% 50.0% 30.0% 47.4%
ANNEXUS
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
28
Konfusaun ba direction (Petunjuk )ministerio nian - 16.3% 31.8% 26.7% 40.0% 26.3%Kurikula la relevan 14.3% 25.9% 27.2% 41.7% 70.0% 42.1%Kurang transporte ba prefesores 21.4% 26.9% 50.0% 51.6% 70.0% 63.2%Abstenismo ba Alunus (Alunus faltador) - 6.7% 36.4% 58.3% - 26.3%Kurang inan-aman nia involvementu 3.6% 12.5% 4.5% 13.4% - 36.9%Kuran ou falta rekursu ba disionario 42.4% 39.2% 31.8% 56.7% 50.0% 52.6%Lack of contact with district 17.9% 25.9% 22.7% 35.0% 50.0% 26.4%
Razaun inti ba realizasaun (achievement) kiik studantes nianKurang suporta husi familia 21.4% 39.4% 9.1% 28.3% 20.0% 21.1%Matearial kurang/inadequado 53.6% 47.1% 72.7% 46.7% 70.0% 73.7%Bareira(parede) ba lingua 25.0% 9.6% 13.6% 18.3% 10.0% 5.3%
Persiza barak buat hirak tuir mai ne’ehodi tuluh imi nia servisu?Livru testu ba matematika 67.9% 64.4% 54.5% 58.3% 40.0% 78.9%Livru testu ba Portuguese 71.4% 65.4% 45.5% 58.3% 50.0% 73.7%Livru testu ba bilingual 75.0% 73.1% 54.5% 58.3% 60.0% 78.9%Material ba audio visual 71.4% 76.9% 59.1% 63.3% 40.0% 84.2%Matearial ba aprendijajen distansia/Distance learning materials 75.0% 77.9% 59.1% 61.7% 50.0% 89.5%Material le ba biblioteka/Readingmaterials for library 78.6% 67.3% 50.0% 58.3% 30.0% 78.9%
Hakarak liu fo treino ba iha /Would like training on:Hanorin matematika/ 67.9% 70.2% 77.3% 85.0% 100% 73.7%Hanorin Portuguese 60.7% 71.2% 77.3% 88.3% 100% 73.7%Determina hanorin multiklase (kelas ganda) 53.6% 70.2% 68.2% 76.7% 80.0% 68.4%Evaluasaunn ba studante realizasaun 28.6% 51.9% 40.9% 76.7% 60.0% 63.2%Jestaun Aula/Classroom management 35.7% 52.9% 36.4% 75.0% 60.0% 57.9%Desemvolvimentu psikolosikal 60.7% 56.7% 36.4% 85.0% 60.0% 68.4%
Karakteristiku pricipais/Principals’ characteristicsTinan 42.8 39.2 37.0 39.2 40.0 40.2Feto 44.4% 22.6% 10.0% 10.0% 30.0% -Qualifikasaun akademiku
Primario - - 3.3% - - -Pre-sikundario - - - 10.0% 10.0% -Sikundariu - 9.7% 3.3% - 10.0% -Profesores sira nian colegio /Teacher’s college - 71.0% 90.0% 90.0% 70.0% 100%Universidade - 19.4% 3.3% - 10.0% -
Sertifikadu hanorin 88.9% 83.9% 90.0% 90.0% 90.0% 100%Experiensia tinan hanorin ba profesores 17.78 19.42 13.67 11.30 10.80 14.20Tinan experiansia hanesan diretur ba eskola 6.22 5.48 4.36 3.90 3.90 4.00
Source: PSAS 2003
Urban Urban Rural Rural Remote RemotePrivadu Publiku Privadu Publiku Privadu Publiku
Notas kona ba profesores sira nian karakteristiku (Hahalok)
Tinan,jeneru (gende)r no moris fatin. Hamutuk metade ou liu mak porfesores urban siramesak feto, maibe tiur informasaun, feto 23 pursentu deit mak sai mestra ou profesora iha eskolarural no 10 pursentu iha eskola remote, indikasaun possible katak ne’e limitasaun ida husi grupuedukadu husi feto iha areas rural. Profesores iha areas urban mesak ferik ho katuas, ho tinan 40,no profesores iha areas rural mesak ho tinan mid-30 (tinan 35). Tinan experiencia ba anorin niankompostu husi average (rata-rata) 12 iha eskola privadu to’o tinan 15 iha eskola publiku no tinan9-10 iha kada eskola rural no remote. Barak tebes ke sira moris iha fatin distritu ida nebe sirahanorin ba, la lika hare husi tipu eskola nian, partikularmente sira ne’e mesak profesores entre
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
29
eskola rural no remotu. Nomos, entre 63 – 90 pursentu iha tipu eskola o-oin mak profesores siramesak profesores hirak tempo Indonesia nian.
Qualificasoens. 11 pursentus husi profesores iha eskolas urban publiku, 5 pursentu profesoresiha eskola privadu rural no 4.3 pursentu mak iha eskola publiku remute nebe iha deit edukasaunprimario. Qualifikasaun katak numeru barak liu husi profesores hetan ba tipu eskola hot-hotu mesaktreino tekniku/vokasional (SMKK)- 72 pursentu iha eskolas privadu 62 pursentu iha eskolas publikuurban, 46 pursentu iha eskolas rural no 74 pursentu iha eskola remote.Numeru boot liu ba dala rua(segundu) mak edukasaun sekundario geral (SMU), konta ba 22 pursentu iha eskolas privadus, 14pursentu iha eskola publiku urban, 40 pursentu iha eskola rural no 13 pursentu iha eskola remote.
Motivasaun. Entre 86 no 93 pursentu sai profesores tamba sira gosta ( hakarak) hanorin.Barak liu husi profesores urban sira iha sitimentu ne’e ( gosta hanorin) do que profesores rural sira.Hamutuk 10 pursentu profesores husi eskola remute dehan katak sira hili hanorin tamba laihaoportunidade servisu seluk tan. Entre 14 no 24 pursentu husi profesores rural hakarak atu husik helahanorin (sai husi hanorin) vs, 6 pursentu iha eskola publiku urban no 21 pursentu iha eskola remote.
Material ba hanorin no aprende. Pursentangen ki’ik liu husi profeores mak iha livruorientasaun Portuguese, matematika, Sensia social no Sensia, no studantes ho pursentangen idake boot liu mak laiha livru testu ba materia rua ne’e (Portuguese ho matematika). 10 pursentushusi profesores eskola areas remote balun fo hatene katak sira simu sira nian vencementu tarde.Hamutuk deit 14-27 pursentu profesores mak iha (hetan) orientasaun atu hanorin Portuguese, nohamutuk 10-37 pursentu mak iha (hetan) orientasaun atu hanorin Matematika. Profesores sirahalo reportagen katak liu metade ba 80 pursentu husi sira nian estudantes laiha livru testu baPortuguese, no liu 40 – 75 pursentu husi sira nian estudantes liha livru textu ba Matematika.
Absentenismo no halo sevisu (emploimentu) seluk. Hamutuk 14-16 pursentu husi profesoresrural sira absent (falta) ba primeiru semana ba loron eskola nian, mais 9 pursentu husi eskolapubliku no 11 pursentu husi profesores eskola privadu falta (latama). Figuras hirak ne’e hetanhusi profesores sira nian reportagen, maibe, ne’e ki’ik liu absent profesores nian nebe profesoressira nain alunus fo hatene. Alunus sira fohatene katak sira nian profesores sira absent (falta)loron tolu liu iha eskola privadu, publiku no rural, no loron 1.5 iha eskolas remote.14 pursentuprofesores husi eskola remote balun iha vensementu husi servisu seluk, compara ho 6 pursentuprofesores husi eskola rural no publiku urban sira, no 4 pursentu profesores iha eskola privada.Oras servisu husi servisu seluk sira halu sa’e husi 1.3 ba 11.3 oras kada semana, a’as no boot liu 30–33 oras ba oras eskola nian no oras 2-3 hodi halo preparasaun ba lisaun no mais ou menus oras 2hodi halo koreksaun ou avaliasaun iha uma.
Profesores sira nian persepsaun (tanggapan) ba problemas. Iha edukasaun refleta konsensusboot ida katak falta (kuran) livru testu hanesan problema boot ou boot teb-tebes iha edukasaunhasoru ba tipu eskola hot-hotu. Profesores barak iha rural no remote liu profesores urban konsiderainfrastrutura ke kiak kurang be no saniamentu, kurang usa Portuguese, inadequadu treinu baprofesores, konfusaun direktivus husi minitru, kurikula irelevant falta transportes ba profesoresfalta (kurang) rekursus diskrisionario, no kurang ou falta kontaktu ho distritu sai hanesai problemaboot ou boot teb-tebes. Ba profesores eskola urban publiku sira, sira nain avaliamentu kona baproblemas boot ou boot teb-tebes mak (tingkat permasalahan besar dan yang lebih besar, adalah)falta/kurang recursus discrisionario, infrastrutura kiak, kurikula la cocok (irelevan) kurantransporte, kurang kontaktu ho distritu no kurang be ho saniamentu. Hanesan lingua ba instrusaun,barak liu dala rua ba profesores eskola rural no remote do ke profesores urban sira dehan katakne’e hanesan problema ida. Maske tuir indikasaun ba profesores sira rasik kona ba profesiensy baPortuguese, ne’e laiha variasaun barak ba qualker tipe ba eskola.
Profesores sira konsidera katak rasaun inti ba realizasaun (achievement) ki’k ba estudantemak material inadequadu material (material lato). Tuir mai kurang suporta husi familia, no ba dalatulu (terseiru) bareira ba lingua. Liu metade ida ho baluk ba tress-quartu husi profesores siraconsidera katak sira persiza barak ba livru testu metematika , livru testu Portuguese, livru testu babilingual, material ba audiovisual material ba estuda (aprende) distansia (distance learning materi-als) no material le nian hodi bele tulun sira nia servisu. Ne’e tipu (jenis) ba eskola hot hotu hasuru.Sira mos indica katak sira hakark treinu hanorin Matematika, Portuguese, Portuguese hanesan segundulingua, hanorin iha multi klase, no desemvovimentu psikologia no manegementu ba eskola no aula.
To’o iha fase la dun importante, sira ezizi persisa treino iha avaliasaun ba estudante.
ANNEXUS
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
30
Annexu 4: Karakteristiku eskola husi tipe eskola nian, 2003
Urban Urban Rural Rural Remote RemotePrivadu Publiku Privadu Publiku Privadu Publiku
No. eskolas iha sample 9 31 10 30 5 10(rata-tata ukuran eskola) (no. estudantes)) 245 379 244 236 180 171
Klase 1 71 98 71 73 51 58Klase 2 48 77 59 51 39 37Klase 3 40 67 44 43 26 34Klase 4 32 48 28 30 22 17Klase 5 30 43 21 21 24 14Klase 6 25 43 21 18 17 12
Rasio estudantes-profesoresKlase 1 na na na na na naKlase 2 43 43 40 41 39 33Klase 3 34 36 32 38 26 29Klase 4 22 27 21 28 22 15Klase 5 22 28 21 19 24 13Klase 6 20 29 18 16 17 12
numeru Repetisaun/Klase 1 11.7% 11.9% 24.2% 16.2% 7.0% 20.9%Klase 2 12.5% 13.5% 20.5% 12.1% 2.2% 17.0%Klase 3 13.7% 13.3% 27.0% 10.6% 1.3% 16.2%Klase 4 15.1% 10.0% 8.5% 7.2% 2.5% 7.3%Klase 5 12.3% 7.0% 2.4% 7.2% 1.0% 3.4%Klase 6 4.5% 6.0% 2.8% 3.2% 11.8% 10.3%
Sai eskola/Dropout rateKlase 1 27.0% 8.4% 23.5% 13.9% 13.0% 5.0%Klase 2 21.3% 9.5% 24.1% 9.4% 14.8% 1.5%Klase 3 22.6% 10.8% 21.2% 9.2% 13.5% 0.7%Klase 4 22.3% 10.3% 27.2% 10.2% 19.2% 2.3%Klase 5 17.5% 11.4% 30.0% 14.0% 18.4% -Klase 6 14.0% 8.6% 22.9% 15.1% 41.8% 4.2%
Rekursu escola/Iha biblioteka - 22.2% 10.0% 13.3% 20.0% -Aula ba profesores 44.4% 25.8% 60.0% 30.0% 40.0% 40.0%
Be hemu 88.9% 71.0% 70.0% 56.7% 20.0% 80.0%Eletrisidade 44.4% 45.2% - 3.3% - 10.0%Toilet ba alunus sira 88.9% 67.7% 80.0% 83.3% 60.0% 90.0%Each student has a desk 88.9% 64.5% 70.0% 63.3% 80.0% 90.0%Subsidio governu 55.6% 48.4% 80.0% 23.3% 40.0% 20.0% Total subsidio $29.0 $54.8 $28.5 $10.0 $14.0 -Suprevisaun escola/School
Frequensia visitasKada fulan ou liu 14.3% 12.0% 16.7% 15.0% 33.3% -Dala hat kada fulan 28.6% 16.0% - 10.0% - 50.0%Dala rua kada tinan - 12.0% - - - -Tinan-tinan 42.9% 16.0% 50.0% 25.0% - 25.0%Okasionalmente 14.3% 44.0% 33.3% 50.0% 66.7% 25.0%
Inspektur ba halo observasaunObserva klase 44.4% 61.3% 50.0% 50.0% 60.0% 30.0%Revista rekords/ 44.4% 54.8% 60.0% 50.0% 20.0% 20.0%
Source: PSAS 2003
Uniku sample husi eskola hirak ki’ik liu mak responde ba qistoens kona ba financa eskola nian. Figures nebe relata husieskolas remote privadu, la los ( laiha kredibilidade)
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
31
Notas karateristiku kona ba eskola nian
Eskola nia medida (size) no rasio estudantes-profesores (STR). Eskolas urban nia medidaboot ho numeru ba alunus to’o 379 (rata-rata) Eskolas privadu urban, no publiku rural no eskolasprivadu, numeru studantes husi 235-245( rata-rata) Maske eskolas remote iha estudantes 171to’o 180( rata-rata). Rata-rata STR iha klase tolu sa’e husi 43:1 iha publiku urban tun to ki’ik ba26:1 iha privadu remote ou 29:1 iha eskola publiku remotu ba iha tinan tuir mai numeru drop outtuir klase.
Efisiensi internal. Numeru ba repetisaun no drop out (sai husi eskola) boot, partikularmenteiha klase ki’ik hat uluk. Eskola privadu iha repetisaun ki’ik liu no iha numeru ba drop out boot liueskola publiku. Eskola rural iha repetisaun no numeru drop out boot liu eskola urban, no eskolasremote numeru drop out ki’ik.
Recursus eskola. Eskolas kiak ho rekursu accorss ba board, mais eskola rural disadvatangenliu. La iha eskola privada urban no publiku remote iha biblioteka; 22 pursentu deit husi publikuurban no 13 pursentu husi eskola publiku rural iha biblioteka. Eletrisidade predominantementeurban, eskola rua ne’e 45 pursentu eskola publiku urban no privadu iha hotu eletrisidade., comparadeit ho 3 pursentu eskola publiku rurais, 10 pursentus eskola remote, no eskolas rural ou remotemos laiha eltrisidade. Eskola privada barak iha fatin rua ne’e areas rural no urban, Maibe, ihafasilidade basiku ba sira nian profesores no estudantes, hanesan aula ba profesores nian, meja bakada estudante, be hemu no toilet ba estudantes.
Inspesaun ba Eskola ladun halo. Hamutuk 40 –50 pursentu husi eskola urban no publikurural no 25 pursentu deit husi eskolas remote mak sira ba visita (hare) ocasionalmente (dalarumadeit); 50 pursentu husi eskola remote, queatrely (visita fulan hat dala ida). Hamutuk 40-50 pursentuhusi eskola privada hetan visita anualmente (kada tinan dala ida).
ANNEXUS
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
32
Annexu 5: Karasteristiku edufisiu Distritu nian 2003
Mean orpercentangen
Chefe eskola (kepala sekolah 13Ajudante (wakil kepala sekolah 13Total intervista 26Feto (%) 11.5Tinan 44.2 30-39 23% 40-49 58% 50 /ba leten 19%Moris iha distrutu mak hanesan 77%Hela besik edifisio 50%Hela ho familia rasik 85%Nivel edukasaun ke hetan/Highest attainment Sekundario (SMU) 19% Tekhnical-vocational (SMK) 23% Universidade 58%Materia especial Matematika no sensia 8.3% Artes ho humanidade 25% Sesnsia social no jestaun 66.7%Eskola ba liur 27%Eskola iha Indonesio 23%Koalia lingua Portuguese 27% Tetum 100% Bahasa Indonesia 27% Sira seluk 50%Diak liu profesiensi iha Portuguese 15% Tetum 46% Bahasa Indonesia 31%Posisaun uluk Ministerio edukasaun 8% Edifisio edukasaun distritu 32% Kepala sekolah/Principal or head teacher 28% Teacher 32%Posisun ou jabatan nebe hetan Promusaun husi edifisio laran 90% Ho promusaun ou transfer husi edifisio/repartisaun seluk 10%Servisi iha distritu iha tempo Indonesia/ 85%Tinan experiencia ba administrador 14Tinan sai administrador iha distritu ne’e 7Halo ona observasaun hanorin visita ba eskola Nunca 4% Dalaruma deit 62% Be-beik 35%Fo conseilo atu hadia hanorin ba visitasaun iha eskola Nunka 4% Dalaruma deit 39% Be-beik deit 58%Fo conseilo kona ba curricula ba visitasaun eskola Nunca/ Never 12% Dalaruma deit 46%
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
33
Be-beik deit 42%Reunion alunua sira nain inan ho aman tempu visitasaun ba eskola Nunka 4% Dalaruma deit 77% Be-beik deit 19%Rasaun inti(utama) saida ba visita eskola Infrastrutura 8% Prolemas ba profesores 39% Fahe livru textu 4% Inspesaun (hare) ba hanorin ho estuda 42% Reuneaun ho parentes sira 8%Transportasaun hodi halo visita ba eskola/ Ba ho motor ou vihekulus rasik/ 29% Ho motor ou vehikulus kolega nian 4% Transporte distritu nian 67%Visita eskola fulan uluk ba/ Lahalo 8% Dala 1 to 5 69% Dala 6 to 10 4% Dala sanulu liu 19%Continuasaun visita fulan uluk Oras ida liu ho kareta ou motor 23% Oras 1 to 2 ho careta ou motor 35% Kurang husi oras 2 ho careta ou motor 42%Visita ba Ministerio iha Dili fulan uluk Laiha 12% Dla 1 to 5 76% Dala 6 to 10 4% Dala 10 liu 8%Transporte atu ba visita ministru iha Dili Ba ho motor ou kareta rasik 10% Maluk sira nian kareta ou motor 5% Ba ho trans porte distritu nian 60% Ba ho Bis 25%Karik visita distritu seluk hodi troka experiensia? Nune 31% Visita kada tinan hodi troka experiesia 1 44% 2 22% 3 22% 4 11%Problemas edukasaun boot e seriu liu mak saida? Infrastrutura 15% Kuran livru testu 12% Usa Portuguese 8% Kuran be no saniamentu 12% Preparasaun Profesores inadequadu (lato’o’) 15% Desizaun ke confusaun husi Ministerio 8% Kurikula la relevant 19% Kuran Tansporte 19% Kurang recursu ba diskrisionario 12% Kuran involvementu husi parentes 0 Absentizimo ba Profesores 8% Alunus nia Absentisimo (falta la mai eskola) 4%
Source: PSAS, 2003
Mean orpercentangen
ANNEXUS
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
34
Notas karakteristiku repartisaun husi distritu
Ofisial distritais sira ho tinan rata-rata 44, no 12 pursentu deit mak feto. Hamutuk 77
pursentu mak moris iha distritu nebe oras ne’e dadaun sira servisu ba. Hamutuk 58 pursentu husi
sira hetan educasaun universidade, 23 pursentu hetan educasaun teknikal no vokasional, 19 pursentu
educasaun sekundario. Hamutuk 27 pursentu mak estuda iha (liur) estrajeiru, 23 pursentu estuda
iha Indonesio. Pursentagen boot fo ba iha graduasaun husi univesidade no luar husi Timor-Leste,
criteria basiku-diak ba selesaun mais ou menus ( agak) iha transparancia (jelas).
Offisiais distrital hot-hotu kolia tetum, 27 pursentu mak koalia Portuguese, no 27 pursentu
tan mak koalia Indonesio. Hamutuk 50 pursentu maka koalia lia (lingua) indigenous (Vernakular)
hetan reportagen katak iha pursentangen ida ke ki’ik, iha profisiensia diak liu ba lingua Tetum
(46 pursentu), Bhasa Indoenesia (31 Pursetu), Portuguese (15 pursentu).
8 pursentu deit husi ofisial distritais sira mak uluk servisu iha Ministerio educasaun tempu
Indonesia nian. Mais, 32 pursentu uluk servisu iha repartisaun distritu, 28 pursentu mak uluk
servisu hanesan chefe ba eskola (kepala sekolah), no 32 pursentu mak profesores. Hamutuk 90
pursentu tama ba posisaun oras ne’e da-daun liu husi promusaun, no sira restu liu husi transferensia.
Mobilidade social cria husi governu foun ne’e mos los (jelas) husi sira nian background
(latarbelakang). 85 pursentu mak servisu iha distritu iha tempu Indonesia. Rata-rata, sira iha
(hetan) experinsia tinan 14 sai hanesan administrador no tinan 7 servisu ba distritu.
Buat hirak nebe mak offisial distritais sira considera sai hanesan problema serio iha
educasaun la consistente ho opiniaun profesores sira nian. 4 pursentu deit mak considera
absentisimo estudante no 18 pursentu considera absentisimo profesores sai hanesan problema
serio ida. Laiha sira ida mak considera kuran involvementu parental (ianan-aman) sai hanesah
afeta (pengaruh) ba educasaun. Barak liu mak tau concern (atensaun/perhatian ba iha curricula
no kurang transporte (respectivamente 19 pursentu). 12 pursentu deit mak iha considerasaun ba
kuran livru testu hanesan problema seriu ida. ( faktu katak, falta ou kuran livru testu pervasiva
teb-tebes (problema boot ida) katak ne’e impede tiha ona prosesu hanorin no aprende (estudu).
No (sedangkan) 39 pursentu fohatene katak objectivu husi sira nian visat ba eskolas hodi hare
problema profesores sira nian no 42 pursentu hodi halo inspesaun (amati) ba hanorin no aprende,
kurang/falta koinhesementu (recocniza) kona na livru testu laiha (la available livru testu) no
absentinsimu (falta lamai eskola) ba estudantes ho profesores sai hanesan qistaun problema ke
mosu kona ba responsabilidade offisial distritu sira nian hodi tau atensaun ba problema repetisaun
(repepete klase), dropout (sai husi eskola) achievementu (pencapaian) estudante sira nian.
Superintendetes (kepala sekola) no sira nia ajudantes (76 pursentu) viagen ba Dili hodi ba
tuir reuniaun ia menisterio iha fulan ba dala uluk (awal bulan) barak liu sira nebe ba visita eskola
(69 pursentu). Tamba Estrada a’at, hola tempu loron ida ho balun ou liu hodi viagen husi distritu
ba Dili. Incluindu oras ba reunian rasik, viagen ba Dili bele significa kata loron 2 – 3 absent (falta)
husi repartisaun distritu nian (la tama kantor) Nesisidade atu viajen ba Dili ne’e sempre nesesita
ho kuran komunikasaun efisiente-telefone ou mail elctronico. Qualker direktivu nebe mak hakerek
(segala surat Perintah/instruksi yang ditulis) servente sira mak lori ou fahe, ho posiblidade ituan
husi resposta ho feedback urgente. Purtantu, tempu ba ofisiais distrital nian la usa efisientemente
atu halu maximu impactu ba sira nian lidera sira no servisu.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
35
Annexu 6: Partisipasaun Parental no foti desizaun kona ba Eskola, 2003
Urban Urban Rural Rural Remote RemotePrivadu Publiku Privadu Publiku Privadu Publiku
ParitsipasaunparentalIha asoiasuan paresntes-profesores/ 66.7% 80.6% 90.0% 53.3% 100% 70.0%Frequencia ba reuniaun
Ful-fulan ou liu/ 22.2% 16.1% 20.0% 10.0% 50.0% 20.0%Quartalmente 44.4% 41.9% 50.0% 40.0% - 60.0%Dala rua kada tinan/ - 12.9% 20.0% - 20.0% -Anualmente - 6.5% - 3.3% - 20.0%
Discusaun ba topiku inti iha asosia saun laran (la mutualmente esklusive)
Bisys no orsamentu/Expenses and budget 66.7% 64.5% 60.0% 43.3% 80.0% 40.0%Facilidades 55.6% 67.7% 70.0% 33.3% 60.0% 70.0%Koleksaun ba fundus 55.6% 38.7% 60.0% 33.3% 100% 40.0%Metodus ba instruksional 22.2% 29.0% 20.0% 20.0% 20.0% -Displina estudantes nian 66.7% 64.5% 80.0% 50.0% 100% 50.0%Performance (Penampilan) estudantes 33.7% 61.3% 70.0% 46.7% 100% 40.0%
Autonomia no foti desizaunChefe eskola influnzia ouinfluenzia liu ba desizaun tuir mai
Aluga profesores 25.0% 21.4% 26.7% 22.2% 60.0% 28.6%Hasai profesores 37.5% 24.1% 44.4% 50.0% 60.0% 50.0%Evaluasaun ba performance profesores sira nian 37.5% 35.7% 37.5% 35.7% 77.8% 46.7%Disidi (Menentukan) salario ba profesores 37.5% 10.7% 33.3% 23.3% 40.0% 14.3%seleksi profesores ba treino 22.2% 25.0% 44.4% 46.7% 60.0% 42.9%Hili metudu usa ba hanorin 25.0% 26.7% 66.7% 46.7% 60.0% 42.9%Desemvolve material ba hanorin/Developing teaching materials 37.5% 31.0% 66.7% 46.7% 80.0% 28.6%Adaptasaun cirikula ba kondisaun local 37.5% 27.6% 44.4% 43.3% 80.0% 42.9%Determina oras hanorin ba profesores 37.5% 32.5% 66.7% 40.0% 60.0% 28.6%Determina ukuran klase 25.0% 32.1% 55.6% 43.3% 60.0% 28.6%Selesaun kona ba admisaun ba estudantes/ 33.3% 41.4% 60.0% 53.3% 60.0% 25.0%Menetukan standar ba promusaun estudantes/ 50.0% 36.7% 77.8% 56.7% 60.0% 28.6%Evaluasaun ba estudantes 25.0% 35.7% 55.6% 53.3% 60.0% 28.6%Taka eskola 25.0% 32.1% 22.2% 60.0% 80.0% 28.6%Aumenta klase foun eskola hirak ke iha ona/ 33.3% 13.8% 40.0% 30.0% 60.0% -Disidi (Mnentukan) osan eskola nian 50.0% 25.0% 66.7% 40.0% 100% 28.6%Disidi estudantes ida nebe malaselu osan eskola nian/ 25.0% 31.0% 66.7% 40.0% 60.0% 28.6%Desisaun kona ba konstrusaun bafasilidades eskola nian 25.0% 14.3% 44.4% 43.3% 60.0% 28.6%Manutensaun no rehabilitasaun fasilidades 12.5% 32.1% 66.7% 53.3% 80.0% 28.6%Desisaun hodi oin sa mak bele gastafundus eskola nian 22.2% 32.1% 44.4% 43.3% 60.0% 28.6%Halo orario hodi reuniaun ho comunidade 50.0% 42.9% 66.7% 53.3% 60.0% 42.9%
Financas ba eskolaEskola nebe studantes selu osan eskola(% husi eskola hirak nebe responde ba resposta 4 3 5 5 2 1
(44.4%) (9.7%) (50.0%) (16.7%) (40.0%) (10.0%)Rata-rata total kada alunu selu osankada tinan ba eskola hirak ne’e ($) $15.7 $20.3 $23.4 $43.0* $6.5 $5.0
Source: PSAS 2003
ANNEXUS
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
36
Notas ba partisipasaun parental no hola desizaun ba eskola
PSAS hatudu variasaun ba partisipasaun parental kona ba atividades (urusan) eskola no
halo-desizaun iha eskolas. Wainhira financas expenditure (biaya) publiku maioriamente salario,
tendensia eskola nian mak foti dalan seluk (halo esforsu) hodi hetan fundus ho parestes sira atu
suplementa (aumenta/menambah) nesisidade ba suplai no, buat seluk tan mak hetok sira aluga
extra profesores. Tabela iha leten ne’e prepara descriptive (uraian) statistika balun.
Partisipasaun parental. Hamutuk 80 pursentu husi eskolas publiku urban, 53 pursentu eskolas
publiku rural no 100 pursentu eskolas publiku remote iha asosiasaun parentes –profesores (PTAs).
Pursentagen ida ke boot husi eskolas rural no privadu remote mos iha PTAs. Mas, PTAs husi eskola
hirak ne’e mosu la activu liu, 40 pursentu 60 pursentu deit mak asuru malu quartalmente. Wainhira
sira hasoru malu, discusaun ba topoku inti mak gastu (biaya), orsamentu (budget), coleksaun ba
fundus, facilidades, no disiplina; pursentangen ida ki’k liu husi PATs mak discusaun ba hahalok
(performance) estudantes nian no pursentangen ki’ik barak liu husi discusaun kona ba metudu ba
instruksional.
Finansa ba nivel-eskola. Los ke (unfortunately), eskola barak la iha abilidade atu perpara
informasaun konaba osan hira mak sira cobra karik liu husi osan ba eskola nian, contribusaun husi
paresntes sira no lui husi sourse (sumber seluk) hanesan impresario no duadores external sira.
Tamba ne’e imformasaun mak perpara iha tabela husi leten ne’e considera la credible (non-
cridible) tamba sample isze ne’e ki’ik liu. Bele oin sa, evidencia anecdotal mosu katak eskolas fila
hikas ona ba pratika uluk hodi dada osan (biaya) hosi parentes, maske, ne’e para tiha iha ona
periode ba transisaun. Problema atu hare ba futuru mak karik pratika hirak ne’e sei hotu hodi la
fo coragen ba labarik kiak nia oan sira husi atendementu ba eskola.
Autononia ba eskola. Eskola privadu iha fatin ruan urban, rural no remote aprivita forca
halo desizaun iha area asai (memecat) profesores, determinasaun salario, selesaun ba profesores
ba tuir treino, hili metudu atu usa, desemvolve matearial hanorin nian, adaptasaun kurikula ba
kodisaun local, halo determinasaun oras servisu ba profesores, halo determinasaun (seting) standar
fa estudantes, halo determinasaun (seting) ba tatol osan eskola nian, aumenta klase foun ba
eskola, no perpara orario reuniaun ha sira nian comunidade.
Eskolas rural, pulbliku ou privada aproveita autonomia barak liu eskola urban konaba
determinasaun oras servisu ba profesores, halo determinasaun medida ba klase (Class size) ,
determina standar ba estudantes, evaluasaun estudantes, taka eskola, halo desisaun ba estudantes
oinnusa mak labela selu osan eskola nian, halo desisaun kona ba construsaun fasilidades eskola
nian, manutensaun ba eskola, no oinsa mak bela usa no gastu osan eskola nian. Forsa desisaun
hirak hanesan ne’e tenke iha balansu ho acountabilidade hodi nun’e forca koko judisialmente
nomantein studante sira diak diak (kesejateraan) no standar.
Iha sumario, ba chefe eskola nian ho profesores atu maneja sira nia eskola ho diak, sira
tenke desemvolve outreach skill ke diak liu ho comunidade, atu involve parentes sira, atu cobra
fundus, atu exercicio desizaun konaba alunus nebe mak bebas husi osan eskola nian ou atu perpara
suporta adisional (tambahan bantuan) ba estudantes ho manaira ida ke justu (bijaksana), haruka
profesores sira ba treino, lobi atu hetan livru testu no livru orientasaun ba eskola, no sai hanesan
lidera instruksional ida atu hamusu professor sira nia performasaun (penampilan) no achievementu
ba estudantes. Buat hirak ne’e hotu sei inclui (badaen) skill administrativo no entrepreneiro
(usahauan) husi chefe ba eskola nian (kepala sekolah). Atu desemvolve badaen (skills) hirak ne’e
persisa treino especifik. Hetan conpetente ( kecakapan) kona ba lidera eskola nian sei posible
possible atu desemvolve manejementu basiku-eskola ho acontabilidade ba comunidade. Pelo
contrario (sebaliknya) ne’e sei halo system ne’e responsive liu ba iha nesisidade ba stakeholders
no halo diak liu servisu.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN
37
Annexu 7: Efeitu hasoru Nivel estudante no karasteristiku eskola nian no resultadu, 2003
Standard EfeituKoefisientes Errus p-valor medidas
Mean skores 26.72 1.66 0.000
Karakteristiku estudantes nian
% (husi mane iha eskola) 2.23 0.54 0.000 0.131
% (husi rata-2 klase estudantes ba nivel eskola nian) 1.19 0.47 0.012 0.07
Primeira lingua(compara hotetum)
Portuguese -4.1 1.36 0.003 0.242
Mambae -0.82 1.52 0.588 0.048
Makasae 3.63 1.17 0.002 0.214
Seluk tan 3.16 0.99 0.002 0.186
Latarbelakang familia
% (husi pareantes hirak le jornais iha eskola) 1.52 0.65 0.019 0.09
Rekursu uma nian aggregated(kumpul) ba nevel eskola) 0.25 0.18 0.177 0.014
(Experiencia eskola no oportunidade atu aprende)
multi klase -6.23 1.95 0.002 0.361
Atende pre-eskola 0.22 0.91 0.808 0.013
Mean eskola kona ba loron falta (1) 1.71 4.43 0.699 0.147
% Atende pre-eskola 1.92 4.83 0.690 0.123
Alunus iha livru 0.16 0.55 0.766 0.009
Alunua repete klase ida -0.38 0.55 0.485 0.022
Profesor falta uluk -1.08 0.079 0.080 0.23
Aluga mestretuir alunus abilidade 3.5 0.45 0.000 0.063
(Adisional tinan eskola liu husi inscrisaun iha Klase 4) 8.84 0.9 0.000 0.523
Mean eskola aluga professor tuir estudantes nia abilidade 2.84 2.12 0.182 0.128
Rasio Alunus-Profesor iha klase 3 -0.11 0.05 0.016 0.398
Troka iha STR entre klase 3 no 4 -2.41 2.29 0.293 0.128
Lingua ba instrusaun
Kompara ho Portuguese & Tetum
Portuguese 1.15 1.66 0.487 0.095
Tetum 1.62 2.04 0.426 0.043
Portuguese, Tetum, seluk tan 0.73 0.69 0.288 0.131
Source: PSAS 2003
ANNEXUS
Sumario relatorio ida husi Banco Mundial
38
Annexu 8: Probabilidade estimasaun relasionadu ho 50 pursentu Los ou A’as 2003
Estimasaun Estimasaun RelativuLog Odds se p-valor Probabilidade Diferencia Estimasaun
Mean -1.975 0.108 0.00 12.2%
Estudantes nia karakteristiku
Mane diak liu feto 0.272 0.075 0.00 15.4% 3.2% 31.3%
Liu Quarta klase ba leten 0.016 0.071 0.83 12.4% 0.2% 1.6%
Primeiru lingua (kompara ho Tetun
Portuguese 0.098 0.176 0.58 13.3% 1.1% 10.3%
Mambae -0.390 0.168 0.02 8.6% -3.6% -32.3%
Makasae 0.608 0.144 0.00 20.3% 8.1% 83.7%
Seluk tan 0.287 0.129 0.03 15.6% 3.4% 33.2%
Aman le jornais 0.092 0.097 0.35 13.2% 1.0% 9.6%
Rekursu Uma) -0.005 0.026 0.85 12.1% -0.1% -0.5%
Experiensia eskola)
Efeitu atende pre-eskola 0.259 0.113 0.02 15.2% 3.1% 29.6%
Eskola mean loron falta (1) -0.482 0.214 0.03 10.8% -1.4% -38.2%
Atende pre-eskola 0.372 0.249 0.56 18.7% 6.5% 45.1%
Multiklase -0.456 0.197 0.02 8.1% 04.1% -36.6%
Estudante iha livrus 0.094 0.079 0.23 13.2% 1.0% 9.9%
Estudante repete klase ida -0.110 0.067 0.07 11.1% -1.1% -10.4%
Mestre falta semana liu ba -0.131 0.079 0.10 10.9% -1.3% -12.3%
Mester avalia estudantes nia abilidade 0.323 0.073 0.00 16.1% 3.9% 38.1%
Adisional tinan ba Eskola nian
Klase 4 0.806 0.099 0.00 23.7% 11.5% 123.8%
Rata-rata (mean) eskola husi mester avalia ba
estudante nia abilidade (2) 0.685 0.230 0.00 32.8% 20.6% 98.4%
Rasio Alunus-profesor iha Klase 3 -0.020 0.005 0.00 23.5% 11.3% -2.0%
Troka iha STR entre klase 3 ho 4 -0.597 -1.690 0.09 17.3% 5% -45.0%
Lingua instrusaun
(kompara ho misturadu Portuguese ho Tetum)
Lingua instrusaun: Portuguese 0.331 0.259 0.20 16.2% 4.0% 39.2%
Lingua Instrusaun: Tetum 0.671 0.228 0.00 21.3% 9.2% 95.6%
Lingua instrusaun: Port,Tetum no seluk (3) 0.019 0.097 0.84O 12.4% 0.2% 1.9%
Source: PSAS 2003
Notas/catatan
(1) Probabilidade prezente (mai/tama) hanesan efeitu husi estudante ida nebe iha sala laran
katak (yaitu) numeru standar deviasi ida husi rata-rata ba leten iha absentisimo hasuru
estudantes ida nebe mak iha sala laran (katak) yaitu numeru standar deviasi ida husi rata-
rata ba kraik iha absentisimo estudante.
(2) Probabilidade prezente katak efeitu husi estudantes ida iha sala laran katak (yaitu) numeru
standar deviasi rata-rata ida ba leten iha mean aluga profesores ho abilidade hasoru estudantes
ida nebe mak iha sala laran katak (yaitu) rata-rata numeru estandar deviasi ida ba kriak husi
husi rata-rataiha mean mean aluga profesores abilidade.
(3) Husik hela gropu instrusaun, Portuguese ho Tetum.
EDUKASAUN TIMOR-LESTE: DALAN BA OIN